Laikraksta International Business Times aptaujātie eksperti norādījuši, ka līdzšinējā prakse liecina - tie, kuri meklējumus darba tirgū uzsāk tikai pēc skolas beigšanas, parasti ir mazāk konkurētspējīgi un saņem mazāku algu, nekā tie vienaudži, kuriem jau ir darba pieredze.
Amerikāņu vidusskolēni retāk meklē darbu

Pētnieciskās organizācijas Demos analītiķe Ketrīna Rečlina (Catherine Ruetschlin), atsaucoties uz Nacionālā izglītības statistikas centra sniegto informāciju, stāstījusi, ka 2012. gadā tikai 18% no tiem vidusskolēniem, kuri ir vecāki par 16 gadiem, strādājuši algotu darbu vai nu vasarās, vai apvienojuši nepilnu darba slodzi ar mācībām. Salīdzinājumam - 2000. gadā šādu vidusskolēnu bijis 34%. Protams, ka statistikas datus iespējams interpretēt arī tā, ka vidusskolēni mūsdienās daudz vairāk uzmanības pievērš mācībām, kas būtu tikai apsveicami, tomēr International Business Times uzrunātie speciālisti diezgan skeptiski izsakās par šādu interpretāciju, norādot, ka vidusskolēniem ir gana daudz brīvā laika, ko viņi pavada ne sevišķi lietderīgi.
K. Rečlina atgādina, ka agri vai vēlu skolēniem būs jāuzsāk savas darba gaitas. Tiem, kuri darbu sāks meklēt tikai pēc vidusskolas beigšanas, darba tirgū būs ļoti grūti konkurēt ar pieredzējušākiem darba meklētājiem. "Jūs taču saprotat, kuru kandidātu izvēlēsies veikala vadītājs, ja uz darba sludinājumu pārdevēja amatam būs atsaucies nupat kā vidusskolu beidzis jaunietis bez jebkādas darba pieredzes un cilvēks, kurš šajā jomā jau pāris gadus nostrādājis," skaidro K. Rečlina. Jauniešiem bez vidusskolas gados gūtas darba pieredzes jārēķinās ar to, ka viņu algas būs mazākas, nekā tiem, kuriem šāda pieredze ir. To apliecina Nacionālā Ekonomisko pētījumu biroja (NBER) dati - vidusskolēni, kuri skolā mācījās deviņdesmito gadu beigās un paralēli mācībām strādāja vismaz 20 stundas nedēļā, pašlaik vidēji pelna par 4,4% vairāk, nekā tie viņu vienaudži, kuri vidusskolas gados nestrādāja. Aplūkojot statistiku par tiem, kuri mācījās septiņdesmito gadu beigās, atšķirība ir vēl ievērojamāka - 8,3%.
Virdžīnijas universitātes ekonomikas profesors Kristofers Rūms (Cristopher Ruhm), kurš NBER uzdevumā apkopojis statistikas datus, prognozējis, ka vismaz tuvākajā nākotnē šī tendence neizzudīs, un tiem, kuri sākuši strādāt vidusskolas gados, būs acīmredzamas priekšrocības darba tirgū. Tam, kādā sfērā strādājuši jaunieši, neesot tik liela nozīme, jo vērtīgu pieredzi iespējams gūt gan strādājot izklaides un pakalpojumu sfērā (piemēram, par apkalpotājiem ātro uzkodu restorānos), gan mazumtirdzniecībā. Tajā pašā laikā K. Rūms atzinis, ka dati par skolēnu nodarbinātību situāciju neatspoguļo pilnībā. Piemēram, daudzi vidusskolēni, kuri nolēmuši turpināt mācības koledžā, cenšas darboties kā brīvprātīgie jeb voluntieri - tas palielina viņu izredzes tikt uzņemtiem koledžā. Ir arī ne mazums tādu, kuri jau pieņēmuši lēmumu par savu nākamo profesiju un iziet praksi dažādos uzņēmumos - arī viņi statistikā netiek reģistrēti kā darba ņēmēji.