Beidzamos 130 gadus jaunāko klašu skolēniem trešdiena ir bijusi brīvas, taču turpmāk bērniem uz skolu būs jādodas arī šajā dienā. Interneta ziņu vietne The Local vēsta, ka lielākajā daļā valsts skolu reformas notikušas, kā iecerēts, tomēr pāris desmitos municipalitāšu vietējās varasiestādes atteikušās atļaut skolām strādāt trešdienās. Valdības amatpersonas paziņojušas, ka likumu pārkāpušos pašvaldību mērus gaida sods, iespējams, pat atcelšana no amata.
Francijas jaunāko klašu skolēni mācīties dodas arī trešdienās

The Local atgādina, ka likums par to, ka trešdienās jaunāko klašu skolēniem skola nav jāapmeklē, tika pieņemts tālajā 1882. gadā. Tolaik tika uzskatīts, ka daudz lietderīgāk viņiem ir trešdienu rītus veltīt Svēto Rakstu studēšanai. Lai gan, gadiem ritot, skola un reliģija Francijā ir stingri nošķirtas, tradīcija saglabājusies līdz pat XXI gadsimtam, kamēr to beidzot izlēmusi pārtraukt sociālistu valdība. Paziņojot par reformām, tā uzsvērusi, ka četru dienu mācību nedēļa neatbilst laikmeta prasībām. Proti, mūsdienās mācību programma ir ievērojami paplašināta, bet brīvdiena trešdienā nozīmējusi, ka citās nedēļas dienās sākumskolu skolēniem nākas ik dienas apmeklēt vismaz sešas mācību stundas, bet reizēm pat vairāk. Virkne pētījumu ir apliecinājuši, ka jaunāko klašu skolēniem uzmanība un koncentrēšanās spējas zūd jau pēc piecām mācību stundām dienā, tādēļ daļa izglītības ekspertu ir pārliecināti - pāreja uz piecu dienu mācību nedēļu, kas ļaus samazināt stundu skaitu citās nedēļas dienās, nāks tikai par labu zināšanu apguvei.
Pērn aptuveni 4000 municipalitāšu uz jauno mācību grafiku pārgāja brīvprātīgi, bet šogad saskaņā ar likumu tas bija jāpaveic vēl gandrīz 20 000 municipalitātēm, kuru pārziņā ir Francijas skolas. Ziņu aģentūra AFP vēstījusi, ka 21 municipalitātē vietējie mēri izdevuši rīkojumus skolām trešdienās palikt slēgtām, vēl divās municipalitātēs dažas skolas strādājušas, bet citas ne. Izglītības ministre Nadžata Valo - Belkasema (Najat Vallaud-Belkacem) brīdinājusi amatpersonas, ka valdība atradīs juridiskus instrumentus, lai piespiestu viņus ievērot likumu. Mēriem, kuri pretosies reformām, draud atcelšana no amata. "Tas, ka bērniem tiek liegtas tiesības apmeklēt skolu, bet skolotājiem neļauj darīt viņu darbu, ir ne tikai nedemokrātiski, bet arī nepieņemami," sacījusi ministre.
Televīzijas kanāls France 24 min vairākus iemeslus, kādēļ daļa sabiedrības pretojas reformām, norādot, ka pret to iebilst aptuveni 60% skolēnu vecāku. Pirmkārt, tiek mainīts ierastais dzīves ritms - līdz šim skolēnu vecāki bija pieraduši, ka trešdienās bērni ir mājās, iemācījušies šo problēmu risināt. Tagad viņiem nāksies domāt, ar ko bērnus nodarbināt citu nedēļas dienu pēcpusdienās, kad stundas beigsies agrāk. Reforma paredz, ka skolēniem tiks piedāvātas plašākas ārpusskolas nodarbību iespējas, taču pašreizējā ekonomiskā situācija daudzās municipalitātēs nav spīdoša, un pastāv bažas, ka vismaz pagaidām šādu nodarbību nebūs vai arī tās būs par maksu. Savukārt skolotāju arodbiedrības izteikušas neapmierinātību ar to, ka municipalitātes nevarēs atļauties pedagogiem pietiekami daudz maksāt par papildu darba dienu.