Interneta ziņu vietne The Local raksta, ka tas saistīts ar skolotāju streiku, kurā pašlaik iesaistījušies jau aptuveni 9000 pedagogu. Skolotāju arodbiedrība, kas pieteikusi streiku, ir neapmierināta ar pedagogu darba apstākļiem, jo jaunajā kolektīvajā līgumā reģionālās varasiestādes, kas ir skolotāju darba devēji, iekļāvušas punktu, kas paredz vairāk laika pavadīt skolā. Turklāt joprojām nav realizētas pedagogiem solītās reformas, kas palīdzētu mazināt skolēnu visatļautību un piešķirtu lielākas pilnvaras skolotājiem.
Norvēģijas skolotāji streiko, protestējot pret darba apstākļiem

Par atalgojumu Norvēģijas skolotāji sūdzēties nevar - viņu algas pārsniedz 30 000 kronu jeb aptuveni 4000 eiro mēnesī. Tomēr skolotāju arodbiedrības vadītāja Ragnhilde Lī (Ragnhild Lie) uzsvērusi, ka pedagogi nav ar mieru strādāt pat par šādu algu, ja darba devēji viņiem neuzticas, bet skolēni var nesodīti demonstrēt savu necieņu pret skolotājiem. Lielāko pedagogu neapmierinātību izraisījusi prasība ik dienu vismaz 7,5 stundas atrasties skolā. Jāatgādina, ka līdz šim Norvēģijas skolotājiem bijis elastīgs darba grafiks - labot mājasdarbus vai gatavoties nākamajām mācību stundām viņiem bijis atļauts arī mājās. Reģionālo varasiestāžu pārstāvji izmaiņas skaidro ar to, ka prakse esot pierādījusi - tajās skolās, kurās skolotāji visu darba laiku pavada mācību iestādē, ir gan labākas sekmes, gan augstāka skolēnu disciplīna.
Krievijas laikraksta Novije Izvestija korespondents Norvēģijā norāda, skolotāju nevēlēšanās uzturēties mācību iestādē ir saistīta tieši ar disciplīnas jautājumiem - nav noslēpums, ka beidzamajos gados godā celtā liberālisma dēļ skolēnu disciplīnas līmenis ir krities, bet skolotājiem nav pilnvaru apvaldīt visatļautību. "Pedagogi nevēlas palikt skolā nevienu lieku minūti, uztverot to nevis kā zināšanu templi, kur viņiem atvēlēta priesteru loma, bet gan kā cietumu, kur viņi ir ieslodzīto statusā. Augstās algas nekompensē tos pazemojumus, ko nākas pārciest no skolēnu puses," raksta Novije Izvestija.
To, ka šāda problēma pastāv, spiests atzīt arī Norvēģijas izglītības ministrs Turbjerns Rojs Isaksens (Torbjørn Røe Isaksen), kurš rosinājis veikt pārmaiņas izglītības likumdošanā un skolotāju lomas palielināšanā. "Skolotājiem nepieciešams ņemt varas grožus klasē savās rokās. Viņiem jāatdod tā vara, kāda bija kādreiz. Nu, kur tas der, ka skolēns var ierasties uz stundu ar divdesmit minūšu nokavēšanos, traucēt pārējiem, izjaukt mācību procesu, bet skolotājs šādu disciplīnas pārkāpēju nevar sodīt?" - ministrs retoriski vaicājis sarunā ar laikrakstu VG. Viņš rosinājis piešķirt skolotājiem pilnvaras līdz ar stundas sākumu slēgt klases durvis, lai kavētāji paliek aiz tām, tāpat ministrs atbalsta ideju ļaut skolotājiem uz stundu laiku konfiscēt skolēnu elektroniskās ierīces, ja tās tiek izmantotas nepareizi, bet disciplīnas traucētājus atstāt pēc stundām. Tomēr pagaidām šīs idejas palikušas tikai solījumu līmenī, un T. Rojam Isaksenam nebūs vienkārši panākt to realizēšanu.
Kompānijas InFact veiktā aptauja liecina, ka tikai 36,8% Norvēģijas iedzīvotāju atbalsta viņa priekšlikumus, bet 48,4% uzskata, ka skolās jāvalda liberālismam, ko pedagogi gan sauc par skolēnu visatļautību. Jāpiebilst, ka saskaņā ar NTB aptaujas datiem tikai trešdaļa sabiedrības atbalsta skolotāju streiku un viņu izvirzītās prasības.