Ziņu aģentūra AP vēsta, ka astoņu gadu laikā ķīniešu vidusskolēnu skaits ASV vidusskolās palielinājies 50 reižu. Atšķirīga pieeja jauniešu izglītošanai, plašākas iespējas, lielākas cerības iekļūt ASV augstskolās un, protams, tas, ka aizvien vairāk ķīniešu ģimeņu finansiāli var atļauties savus bērnus sūtīt mācīties aiz okeāna - tie ir šīs tendences galvenie iemesli.
Amerikāņu vidusskolās pieaug skolēnu skaits no Ķīnas

2005. gadā tika izsniegtas tikai 639 vīzas Ķīnas pilsoņiem, kuri plānoja mācīties ASV vidusskolās, bet pērn šādu vīzu skaits palielinājies līdz 31 889. AP norāda, ka līdz šim visvairāk ārzemju skolēnu ASV ieradušies no Dienvidkorejas, taču tagad Ķīna jau izvirzījusies pirmajā vietā, turklāt speciālisti prognozē, ka ar katru gadu šī tendence pieņemsies spēkā. Lielākoties jaunieši no Ķīnas mācās privātās skolās, kur kopējās izmaksas mācību gada laikā var sasniegt 40 000 dolāru (29 850 eiro), kas ir trīs vai pat četras reizes vairāk, nekā mācību maksa pašās elitārākajās Ķīnas privātskolās. Tomēr Ķīnā turīgu cilvēku skaits turpina strauji pieaugt, un aizvien vairāk ģimeņu uzskata, ka šādi izdevumi ir tā vērti, jo tās ir lieliskas investīcijas. Mazāks ķīniešu skolēnu skaits ir ASV valsts pakļautībā esošajās vidusskolās - AP skaidro, ka šīs skolas gan drīkst noteikt mācību maksu, taču nedrīkst apmācīt ārzemniekus ilgāk kā vienu mācību gadu, līdz ar to tās nešķiet tik pievilcīgas skolēniem no Ķīnas. Tiesa, ASV Kongresā jau izstrādāts likumprojekts, kas ļaus ārzemniekiem arī valsts skolās mācīties trīs gadus.
Viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ ķīniešu skolēni un viņu vecāki izvēlas mācības ASV vidusskolās, ir atšķirīga pieeja mācību procesam. Ķīniešu izglītības eksperts Van Huijao (Wang Huiyao) sarunā ar AP atzinis, ka Ķīnā pārāk liels uzsvars tiek likts uz zināšanu iekalšanu un augstāku atzīmju sasniegšanu. Starptautiskajos reitingos tradicionāli ļoti augstu tiek vērtētas ķīniešu bērnu zināšanas, piemēram, matemātikā un lasīšanā, to līmenis parasti ir augstāks nekā amerikāņu vienaudžiem. Taču tajā pašā laikā skolēniem netiek dots daudz kā tāda, kas viņiem varētu būt nepieciešams un noderīgs turpmākajā dzīvē. "Ķīniešu skolēni lieliski spēj iegaumēt formulas, bet viņiem ir grūtības ar komunikācijas iemaņām, nav attīstīta kritiska domāšana," norāda speciālists.
Nepārtrauktais spiediens, ko skolēni izjūt savu atzīmju dēļ, milzīgā konkurence uz iestāšanos augstskolās, kā arī vēlme ne tikai mācīties no agra rīta līdz vēlam vakaram, bet arī realizēt sevi ārpus skolas, liek tiem ķīniešu jauniešiem, kuriem ir tāda iespēja, izvēlēties mācības ASV. "Es jūtu, ka ASV izglītības sistēma ir man atbilstošāka, tā ļaus man nodarboties ar lietām, kas man patīk," intervijā AP saka 16 gadus vecais Džan Kaišens (Zhang Kaisheng), kurš šoruden sāks mācības vienā no ASV privātskolām. Viņa hobijs ir basketbols, taču dzimtenē zēnam nav bijis laika ar to nodarboties - kad viņš pēcpusdienā pārnācis no skolas, viņam kopā ar privātskolotāju vajadzēja mācīties vēl vairākas stundas, tad bija jāpilda mājasdarbi, bet pēc tam jau jāiet gulēt.
"Daudziem skolēniem mācīšanās ASV vidusskolās paver jaunas iespējas," raksta AP. Piemēram, Railija Pena (Riley Peng), kura mācās meiteņu privātskolā Vellingfordā, tagad daudz vairāk laika velta sporta nodarbībām un jau iekļuvusi skolas izlasē krosā. Bet viņas draudzene Liza Ļi (Lisa Li), kura mācās Grotonas akadēmijā, ne tikai lepojas ar izcilām sekmēm dabas zinībās, bet arī ārpus skolas apguvusi mūzikas komponēšanas pamatus. "Tagad viņa ir kļuvusi ļoti radoša, vairs nav tikai staigājoša enciklopēdija," par pārmaiņām sarunā ar AP priecājusies skolnieces māmiņa.