Savukārt aptuveni trešā daļa vācu studentu dodas apgūt zinības aiz valsts robežām, turklāt stipendijas mācībām viņi saņem tieši Vācijā. Izglītības ministre Johanna Vanka (Johanna Wanka) intervijā radiostacijai Deutsche Welle stāstījusi, ka valsts ir ieinteresēta, lai notiktu pēc iespējas plašāka studentu apmaiņa, jo mūsdienās panākumus iespējams gūt vien aktīvi iesaistoties starptautiskajā apritē.
Vācija veiksmīgi piesaista ārzemju studentus

Deutsche Welle interneta mājaslapa atgādina, ka Vācijā, atšķirībā no, piemēram, Lielbritānijas, universitātēs un koledžās nav mācību maksas, bet universitāšu pilsētiņās radīti vislabākie apstākļi zinību apgūšanai. Pašlaik Vācijas augstskolās kopā studē aptuveni 2,6 miljoni cilvēku, no kuriem 300 000 ir ārvalstu pilsoņi. Vismaz puse no viņiem pēc studiju beigšanas uz īsāku vai garāku laika sprīdi paliek Vācijā, jo valsts ekonomika plaukst un darba devēju vidū ir pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem.
Jāpiebilst, ka vēl šī gadsimta sākumā ārzemju studenti Vācijā bija zināma eksotika, ja neskaita jauniešus no tām ģimenēm, kas bija pārcēlušās uz dzīvi šajā valstī. "Jā, tā bija, jo pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kā arī šī gadsimta sākumā Vācijai nebija reputācija kā vadošajam zinātnes un pētījumu centram. Pašlaik tas tā ir," skaidrojusi J. Vanka. Viņa uzsvērusi arī valdības lomu - tā daudz paveikusi, lai uzlabotu Vācijas augstskolu standartus un piesaistītu gan ārvalstu pētniekus, gan studentus. "Kopš 2005. gada valdība investējusi daudz līdzekļu, lai Vācija nostiprinātu savas pozīcijas kā akadēmisko studiju centrs, kamēr daudzās citās valstīs finansējums šādiem mērķiem ir samazināts," atgādinājusi izglītības ministre. Viņa norādījusi, ka Vācijas augstskolas piedāvā interesantas un mūsdienu prasībām atbilstošas studiju programmas, bet to reputācija augusi, un jaunieši zina, ka Vācijas universitātes vai koledžas diploms palielina viņu izredzes iegūt labāku darbu.
J. Vanka stāstījusi, ka lielākā daļa ārzemju studentu Vācijā ieradušies no citām ES valstīm. Otru lielāko grupu veido studenti no Āzijas, bet afrikāņu īpatsvars ir samērā mazs - ne vairāk kā 10% no visiem ārzemju studentiem. Izglītības ministrija jau izstrādājusi īpašu stratēģiju, lai piesaistītu jauniešus no Āfrikas valstīm, turklāt ministre uzsver, ka runa ir nevis par kādu humāno palīdzību šī kontinenta jauniešiem, bet gan sadarbību uz vienlīdzības principiem. Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Vācijā studē liels skaits ķīniešu, bet, runājot par valstīm, no kurām ieradušies studenti, beidzamo gadu laikā otrajā vietā izvirzījusies Krievija, uz trešo nobīdot Austriju, savukārt uz ceturto vietu pakāpusies Indija.
Izglītības ministre atzinusi - lai piesaistītu ārvalstniekus, daudzas studiju programmas pārgājušas uz angļu valodu, pašlaik tādu ir jau vairāk nekā 1000. "Taču mūsu pētījumi liecina, ka aizvien biežāk ārzemnieki ne tikai vēlas studēt Vācijā, bet arī mācīties vācu valodu," piebildusi J. Vanka, norādot, ka tas varētu liecināt par šo jauniešu vēlmi pēc mācībām palikt dzīvot un strādāt Vācijā. Viņa atbalsta arī to, ka vācu jaunieši dodas studēt uz ārzemēm - tas uzlabo viņu valodu zināšanas, nostiprina iemaņas, kas nepieciešamas, lai kontaktētos un sadarbotos ar citu tautu un kultūru pārstāvjiem - galu galā tas palīdz viņu profesionālajai karjerai. "Akadēmiskā vide ir starptautiska. Mēs nevaram vienas valsts ietvaros norobežoties no pārējās pasaules, tādēļ ir nepieciešama starptautiskā sadarbība," uzsvērusi J. Vanka.