Vēl pirms tā sākuma valstī notika plašas protesta akcijas, kuru dalībnieki iebilda pret milzīgajiem izdevumiem sacensību sarīkošanai, norādot, ka šo naudu lietderīgāk būtu bijis tērēt, piemēram, izglītības sistēmas uzlabošanai. Žurnāls The Christian Science Monitor norāda, ka valsts izglītības sistēmas kvalitāte Brazīlijā patiešām ir katastrofāli slikta, bet skolotājiem, lai kaut cik normāli nopelnītu, jāstrādā vairākos darbos.
Brazīlijas iedzīvotāji pret futbolu izglītības labā

"Situācija Brazīlijas skolās ne tuvu neatbilst tās ekonomiskajiem sasniegumiem. Beidzamo gadu laikā Brazīlija, rēķinot iekšzemes kopproduktu, kļuvusi par septīto lielāko ekonomiku pasaulē. Mājsaimniecību vidējie ienākumi pēdējo desmit gadu laikā pieauguši par trešdaļu. Taču neraugoties uz to, ka vidusšķiras pārstāvju ienākumi ir aptuveni tikpat lieli kā Turcijā, pamatskolas izglītības kvalitāte Brazīlijā atbilst tādām nabadzībā slīgstošām valstīm kā Madagaskara vai Haiti," raksta The Christian Science Monitor.
Laikraksts atgādina, ka Brazīlijā ir vairākas augstskolas, kas labi kotējas ne tikai Latīņamerikas, bet arī pasaules mērogā, taču tās uzskatāmas par izņēmumu. Lielākā daļa brazīliešu joprojām neuzskata labas izglītības iegūšanu par obligātu priekšnosacījumu panākumu gūšanai dzīvē. Pat iepriekšējais valsts prezidents Luiss Inasio Lula da Silva (Luiz Inacio Lula da Silva) nereti lepojās, ka esot beidzis tikai četras klases, taču tas viņam nav traucējis sasniegt varas virsotnes. Atbilstoša ir arī valsts amatpersonu attieksme pret pamatskolām, kas lielākoties tiek slikti finansētas.
Pamatskolu uzturēšana parasti ir municipalitāšu atbildība, un tās nepārtraukti sūdzas par līdzekļu trūkumu skolu finansēšanai. Tā rezultātā brazīliešu skolēnu mācību grafiku noteikti varētu apskaust viņu vienaudži citās pasaules valstīs. Lielā skolēnu skaita dēļ mācības tiek organizētas vairākās maiņās, reizēm pat trijās. Tas nozīmē, ka bērniem ir tikai četras līdz piecas mācību stundas dienā. Tiem, kuriem stundas sākas septiņos no rīta, tās beidzas jau ap vienpadsmitiem vai divpadsmitiem un pārējā diena bērniem ir brīva - ar mājasdarbu uzdošanu skolotāji sevi sevišķi neapgrūtina, saprotot, ka pašiem vien būs šie darbi jālabo un viņiem nav laika ar to nodarboties. Pabeiguši savas piecas stundas vienā skolā, viņi bieži vien steidz uz citu, kurā strādā pēcpusdienās, jo tikai šādā veidā iespējams pienācīgi nopelnīt. Savukārt skolēnu sekmju problēma tiek atrisināta pavisam vienkārši - atstājot skolēnus uz otru gadu tajā pašā klasē. Ģeogrāfijas skolotājs Brunu Moreira (Bruno Moreira), kurš strādā divās Riodežaneiro skolās, stāsta, ka neesot nekas neparasts, ja piektās klases vielu apgūst 16 vai pat 18 gadus veci jaunieši. Ja skolā ir daudz šādu skolēnu un pietiek līdzekļu, viņiem tiek organizēta atsevišķa klase, ja ne, šie jaunieši mācās kopā ar 12 un 13 gadus veciem bērniem.
Kā labu sasniegumu brazīliešu amatpersonas min to, ka 71% jauniešu ieguvuši pamatskolas izglītību. Uz lielākās daļas pasaules valstu fona tas nav nekas īpašs, taču jāņem vērā, ka vēl 1993. gadā tikai mazliet vairāk par 40% skolēnu, kuri uzsāka mācības pamatskolā, to arī pabeidza. Izglītības speciālisti norāda, ka situācija uzlabojas ļoti lēni, lai gan aizvien vairāk un vairāk skolēnu vecāku sāk apzināties, ka viņu bērniem nepieciešama kvalitatīva pamata izglītība. Nesenā aptaujā ar tās kvalitāti neapmierinātību pauduši 64% iedzīvotāju, tomēr valsts līmenī būtiskas reformas joprojām nenotiek - lielākais, uz ko var cerēt brazīliešu skolēni, ir tas, ka viņu municipalitāte iesaistīties kādā eksperimentālā programmā, kuras mērķis ir veicināt izglītības kvalitātes paaugstināšanos. Piemēram, pirms pāris gadiem daļa Riodežaneiro skolu sākušas pāriet uz astoņu stundu mācību dienu - pašlaik šāds grafiks nodrošināts 165 no vairāk nekā 1000 pilsētas skolām.