Turklāt tās skar ne tikai jaunattīstības valstis, bet arī attīstītākās pasaules valstis. "Tā ir nopietna kaite, kas grauj pieejamību skolām un universitātēm, kā arī izglītības kvalitāti tajās," norādīts britu raidkorporācijas BBC citētajā ziņojumā, kurā uzvērts, ka vidēji katram sestajam pasaules skolēnam nākas veikt liekus maksājumus par iespēju iegūt izglītību.
Brīdina par korupciju izglītības jomā

"Korupcija ir nopietns šķērslis cilvēku pamattiesībām uz izglītību. Dažās valstīs tā ir tik liela problēma, ka jau pilnībā sagrāvusi iedzīvotāju uzticību izglītības sistēmām," sarunā ar BBC sacījis Transparency International ziņojuma redaktors Gerets Svīnijs (Gareth Sweeney). Piemēram, Kamerūnā un Krievijā veiktās aptaujas liecina, ka gandrīz trīs ceturtdaļas šo valstu iedzīvotāju izglītības sistēmas uzskata par korumpētām.
Korupcija mēdz izpausties visdažādākajos veidos. Daudzās pasaules valstīs finansiālie līdzekļi, ko valsts piešķir izglītības vajadzībām, tā arī nenonāk līdz skolām un skolēniem. Piemēram, Pakistānā esot tūkstošiem spoku skolu - šīs iestādes saņem līdzekļus no valsts budžeta, taču tajās nav ne skolēnu, ne skolotāju, un naudu savā starpā sadala veikli krāpnieki un korumpēti ierēdņi. Nigērijā divu gadu laikā izlaupīti aptuveni 21 miljons dolāru (gandrīz 10,9 miljoni latu) - šo naudu varasiestādes bija atvēlējušas izglītībai, taču līdz skolām tā nav nonākusi. Līdzīga situācija ir Kenijā un Tanzānijā. Piemēram, Tanzānijā līdz skolām nenonāk aptuveni trešā daļa izglītībai piešķirtā finansējuma.
Vairāk nekā 100 pasaules valstīs izglītība oficiāli ir bezmaksas, taču skolēnu vecāki ir spiesti rēķināties ar biežiem, nereti pat regulāriem neoficiāliem maksājumiem. "Pasaules nabadzīgākajās valstīs tā ir liela problēma. Kā gan ģimenes var atļauties šādus maksājumus, ja tām bieži vien nepietiek naudas pat ikdienas maltītēm?" - norāda UNESCO pārstāve Polīna Rouza (Pauline Rose). "Kamēr šie slēptie maksājumi netiks iznīdēti, mēs nevaram saukt izglītību par bezmaksas un mums jāsaprot, ka nabadzīgākajiem sabiedrības slāņiem vispārēja pamatskolas izglītība joprojām paliks nepiepildīts sapnis," viņa uzsvērusi.
Transparency International ziņojumā uzsvērts, ka nepietiekams finansējums izglītībai un zemas skolotāju algas noved pie tā, ka ņemt kukuļus ir ieinteresēti skolu vadītāji un skolotāji. Tādās valstīs kā Vjetnamā un Ķīnā vecākiem jārēķinās ar samērā lieliem neoficiāliem izdevumiem, ja viņi vēlas savus bērnus iekārtot prestižās mācību iestādēs. Austrumeiropas un bijušās PSRS valstīs izplatīta parādība ir kukuļu došana, lai varētu iestāties augstākajās mācību iestādēs. Dažviet šī sistēma kļuvusi ļoti rafinēta, piemēram, Gruzijā, kur topošajiem studentiem faktiski tiek uzspiesti neadekvāti dārgi privātskolotāju pakalpojumi, ļoti augsts korupcijas līmenis ir arī Rumānijas augstskolās. Korupcija ir plaši izplatīta parādība arī Grieķijā, kur zeļ nepotisms - radi un draugi viens otram palīdz saņemt augstākas atzīmes skolās, iestāties augstskolās.
Pieaugušais pieprasījums pēc augstākās izglītības novedis pie tā, ka izveidotas ļoti daudzas iestādes, kas faktiski nodarbojas ar augstākās izglītības diplomu tirgošanu. ASV vien esot aptuveni 1000 šādu viltus augstskolu, norāda Transparency International. Tā atgādina izslavēto gadījumu ar kādu Kolbiju Nolanu (Colby Nolan), kurš 2004. gadā ieguva MBA (Masters of Business Administration) grādu vienā no mazpazīstamajām amerikāņu augstskolām. Skandāls izcēlās pēc tam, kad kļuva zināms, ka šis Kolbijs ir kaķis - viņa saimnieks šādā veidā bija vēlējies pierādīt, ka viltus augstākās izglītības diplomu iegūšana ir ļoti vienkārša lieta, ja vien ir pietiekami daudz naudas.