PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 11. maijs

Karmena, Manfreds, Milda

5795.jpeg
Plašas diskusijas Lielbritānijā uzjundījis izglītības ministra Maikla Gouvsa (Michael Goves) viedoklis, kurā skolotāji mudināti atgriezties pie tradicionālajām metodēm, lai sodītu skolēnus, kuri pastrādājuši kādu nedarbu.

Ministrs rosinājis likt viņiem neskaitāmas reizes pārrakstīt vienu un to pašu teikumu, uzkopt skolas teritoriju un darīt citus sabiedrībai noderīgus darbus. Laikraksta The Guardian aptaujātie skolotāji norādījuši, ka daudzas no šīm metodēm jau tiek izmantotas skolās, turklāt sodu ziņā nepieciešama individuāla pieeja, jo tikai tā iespējams sasniegt vēlamo rezultātu.

Rakstā, kas bija publicēts avīzē Sun On Sunday, izglītības ministrs vērsis uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt disciplīnu un kārtību skolās. "Mēs vēlamies skolotājiem atgādināt, ka skolēnu slikto uzvedību nepieciešams bargi sodīt, un vislabākā metode ir sabiedriskā darba piemērošana," uzsvēris M. Gouvs. Pēc viņa domām viens no ietekmīgākajiem soda veidiem ir uzdot vainīgajiem skolēniem pēc stundām uzkopt skolu vai tās teritoriju - tiem, kuri nogrēkojušies, būtu jāmazgā grīdas vai jātīra sienas, jāslauka skolas pagalms. Ne mazāk efektīvs sods ir palikšana pēc stundām, kad vainīgajam noteiktu skaitu reižu jāuzraksta burtnīcā kāda frāze, vai jāraksta eseja, kurā jāiztirzā, kādēļ viņa rīcība nav bijusi pieņemama. Par palaidnībām skolēnus iespējams arī sodīt, piemēram, liekot viņiem pēc stundām kādu laiku skriet ap sporta laukumu, ir pārliecināts M. Gouvs.

Viena no lielākajām britu pedagogu arodbiedrībām, kas regulāri konfliktē ar ministru, Nacionālās skolotāju savienības (NUT) vadītāja vietnieks Kevins Kortnijs (Kevin Courtney) gan ironiski norādījis, ka M. Gouvs mazliet nokavējis ar savām pamācībām. "Vēlētos atgādināt, ka lielākajā daļā skolu disciplīnas līmenis ir augsts, bet citur jau tiek plaši pielietoti tie soda veidi, par kuriem izteicies ministrs," viņš sacījis sarunā ar The Guardian. Tam piekrituši lielākā daļa laikraksta aptaujāto skolotāju, kuri uzsvēruši, ka nekādas ministrijas direktīvas nav nepieciešamas - pedagogiem vienkārši vajag dot pietiekamu rīcības brīvību, lai viņi varētu izvēlēties pašu iedarbīgāko sodu atkarībā no pārkāpuma smaguma un konkrētā skolēna personības.

"Unificētajiem sodiem ir viena būtiska nepilnība -  tas, kas vienam bērnam ir šausmīgs sods, citam var šķist ļoti patīkama izklaide," skaidrojusi skolotāja Bēverlija Džonstone (Beverley Johnstone) ar vairāku gadu desmitu ilgu stāžu. Kā piemēru viņa minējusi atgadījumu no savas bērnības, kad kādam zēnam likts doties mājās un nerādīties skolā vairākas dienas par to, ka viņš stundas laikā iedzēris tinti no pudelītes. "Klasesbiedriem šķita, ka viss, ko viņš vēlējās, bija dažas brīvdienas," skaidrojusi B. Džonstone. Viņa, līdzīgi citiem kolēģiem, uzskata, ka par visbargāko sodu skolēni uzskata izolēšanu un sava brīvā laika zaudēšanu. "Viens no bargākajiem sodiem ir likt skolēnam vienam pašam sēdēt tukšā klases telpā," ir pārliecināta Londonas Fortismēras skolas direktore Helēna Entonija (Helen Anthony). Taču arī viņa piekrīt savu kolēģu sacītajam, ka soda bargums nebūt nav garantija tam, ka skolēns turpmāk palaidnības nedarīs.