PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

3804.jpeg
Lieldienu brīvlaiks šogad bijis garāks Dānijas skolās, jo pedagogu arodbiedrība un vietējās municipalitātes nav spējušas panākt vienošanos par skolotāju darba grafikiem. 

Britu raidkorporācijas BBC interneta mājaslapa vēsta, ka varasiestādes vēlas, lai skolotāji ik dienas klasēs pavadītu par dažām stundām vairāk, nekā līdz šim, taču pedagogi šim risinājumam nepiekrīt.

Aprīlī, kad pēc Lieldienu brīvlaika bija jāatsākas mācībām, valsts skolas tā arī durvis nav vērušas un aptuveni 875 000 skolēnu pavasara brīvlaiks negaidīti kļuva garāks. Skolotāju sarunas ar darba devējiem beigušās bez rezultātiem, un daudzviet Dānijā pedagogi izgājuši protesta demonstrācijās. Nacionālās Skolotāju arodbiedrības runasvīrs Gordons Madsens intervijā BBC skaidrojis, ka domstarpību būtība attiecas uz skolotāju slodzēm. Arī Dānijā pašlaik tiek realizēta izglītības reforma, un tā paredz, ka jaunāko klašu skolēniem mācību diena pagarināsies par aptuveni divām stundām, bet vecāko klašu - par trim stundām. Tas nozīmē arī attiecīgu slodzes palielināšanos skolotājiem, kuriem klasēs nāksies pavadīt vairāk laika.

G. Madsens uzsvēris, ka pedagogi ir gatavi kompromisam, taču viņus neapmierina fakts, ka, saskaņā ar jauno likumdošanu, darba devējiem (pārsvarā tās ir municipalitātes) tiek dotas pārāk lielas pilnvaras skolotāju darba laika noteikšanā. "Mēs esam gatavi klasēs strādāt ilgākas stundas, taču ir jānosaka zināmas robežas," skaidrojis G. Madens. Viņš norādījis, ka pašlaik dāņu skolotājiem vidēji ir 16 mācību stundas nedēļā, un maksimums, kam viņi būtu gatavi piekrist - 25 mācību stundām nedēļā. Arodbiedrības pārstāvis uzsvēris, ka, nepārdomāti palielinot pedagogu slodzi, jārēķinās ar to, ka viņiem paliks mazāk laika, lai sagatavotos stundām, kas, savukārt novedīs pie izglītības kvalitātes pazemināšanās.

Otra sarunās iesaistītā puse - Dānijas municipalitāšu un vietējo pašpārvalžu asociācija - gan uzskata, ka tieši municipalitātēm kā darba devējām jābūt lielākām tiesībām noteikt, kā tiek organizēts darbs skolās. "Pēc mūsu domām, ne jau skolotāju arodbiedrībai jālemj par to, kā skolotāji izmanto savu darba laiku. Lēmumus jāpieņem vietējā līmenī, dialogā starp konkrētu skolotāju un skolas vadību. Arī skolotājiem, tāpat kā citām strādājošo grupām, jābūt noteiktam darba laikam," ir pārliecināts asociācijas pārstāvis Mikaels Zīglers (Michael Ziegler).

Ja domstarpības neizdosies atrisināt, konflikta noregulēšanā nāksies iesaistīties Dānijas valdībai. Premjerministre Helle Torninga - Šmidta (Helle Thorning-Schmidt) iepriekš jau paziņojusi, ka valdība pilnībā atbalsta mācību dienas pagarināšanu. "Mēs nevaram pieļaut to, ka vidēji katrā klasē ir trīs vai četri skolēni, kuri tā arī nespēj iemācīties pietiekami labi rakstīt un līdz ar to nevar turpināt izglītības iegūšanu," sacījusi premjere, norādot uz to, ka dāņu skolās mācības pašlaik nenotiek pietiekami intensīvi.