Pusaudžu vecumposms no vienas puses ir izaicinošs gan viņam pašam, gan ģimenei, gan sociālajai videi, kas ir ap viņu. Taču no otras puses šajā krīzes posmā, pusaudzim ir iespēja augt un attīstīties gan emocionāli, gan fiziski un garīgi un, protams, atrast savu identitāti, kas ir tik svarīga un nepieciešama.

Bieži vien šajā vecumposmā pusaudzis var iestrēgt, jo vajadzīgajā mirklī, situācijā vai jau kādā ilgstošā laika periodā viņš nav saņēmis atbalstu no vienaudžiem, vecākiem, skolotājiem. Tas savukārt viņu var ievilināt dažādās neizskaidrojamās vainas, baiļu, neuzticēšanās un vientulības sajūtās, kas nemanot var pāriet vieglos depresijas un vēlāk jau smagākos depresijas traucējumos.

Pusaudžu gados depresija ir sastopama daudz biežāk nekā pārējos dzīves posmos. Psiholoģe Baiba Kalnciema min, ka viena no sastopamākajām grūtībām ir sliktas attiecības ar vienaudžiem – ignorēšana, izsmiešana, nepieņemšana. Otra svarīgākā depresijas traucējumu attīstības grūtība ir attiecības ar vecākiem. Vecāki bieži vien neizprot, nezin, nejūt un viņiem patiesi neinteresē tas, kas notiek ar viņu pusaudzi. Nereti dzirdu sakām: ”Ai, tas tāds vecums... gan jau pāries... nav ko ņemt galvā...!” Stop! Jā, iespējams, tas ir raksturīgs viņa tā brīža dzīves notikumam vai emocionālam stāvoklim, taču būtu jābūt vērīgam, ja uzvedībā parādās, kas neraksturīgs un netipisks viņam. Tā, piemēram, varētu būt nevēlēšanās ilglaicīgi iet ārā no savas istabas, no savas mājvietas, ir palicis mazrunīgs vai pat nevēlas komunicēt vispār, ir izolējies no draugiem, nevēlas kopīgi ieturēt maltīti un citi līdzīgi neraksturīgi iemesli.

Pusaudžu depresijas riska faktori

Kā vienu no dominējošiem faktoriem var minēt biopsihosociālo riska faktora modeli. Pusaudžu depresijas attīstībā lielu lomu ieņem bioloģiskie faktori. Pirmkārt, var minēt dzimuma īpatnību. Ir zinātniski pierādīts, ka meitenes attīsta biežāk depresīvos traucējums nekā zēni. Otrkārt, depresijas attīstība ģimenes anamnēzē (piemēram, ja mātei, tēvam vai kādam citam radiniekam ir bijusi diagnosticēta depresija) arī var norādīt uz to, ka pusaudzim pastāv liela varbūtība, ka attīstīsies depresijas traucējumi.

Protams, neirobioloģija nav vienīgais, kas nosaka vai pusaudzim būs vai nebūs depresija. Šie faktori var vienkārši būt kā laba augsne tam, vai depresija attīstīsies vai nē.

Vēl kā ļoti būtisku riska faktoru var minēt nepietiekamo sociālo atbalstu. Pusaudži nereti baidās runāt par savām sajūtām, jo uzskata, ka viņu viedoklis, domas, emocijas tiks izsmietas. Bailes uzticēties vecākiem, jo reiz saņēmuši jau atraidošu atbildi, bailes uzticēties skolotājiem, jo ir liels spiediens uz akadēmiskajiem sasniegumiem, notiek nepārtraukta salīdzināšana ar citiem. Te atkal pusaudzis var izjust bailes, sadzirdot,- Ai, ko tu tur stāsti, saņemies, Tu vari....!

Šādas emocijas, kas ir vainas sajūta, grūtības uzticēties, bailes par to, ka izsmies, negatīvas pārliecības par to, ka es neesmu pietiekami labs, lai kāds būtu ar mani kopā un komunicētu... kur nu vēl atbalstītu – ir kā plaši atvērti vārti uz depresijas traucējumu attīstību.

Pusaudžu depresijas izpausmes

Psiholoģe Baiba Kalnciema min, ka pusaudžu depresija var izpausties ļoti dažādi, to var ietekmēt dažādi faktori. Būtiski ir ņemt vērā, ka viena faktora attīstība nebūt nenozīmē, ka pusaudzim ir depresija. Svarīgi ir redzēt visu kopumu, saliekot daudzos faktorus kopā.

Jo zemāks pusaudžu pašvērtējums, prasme atpazīt un regulēt savas emocijas, spēja runāt par tām, pašreflektēt sevi, veidot attiecības, risināt konfliktus, jo lielāks risks attīstīt depresijas traucējumus.

Kā svarīga iezīme ir arī perfekcionisms. Bieži vien šīs gaidas no sevis un apkārtējiem ir uzliktas tik augstas, ka nespējot īstenot prasības un tikt galā ar izaicinājumiem, pusaudzim var sāk pamanīt un novērot depresijas attīstības izpausmes.

Iedrošināt silti un sirsnīgi

Labas un kvalitatīvas attiecības pusaudzim ir emocionālais atbalsts gan no vecākiem, gan no skolotājiem, gan vienaudžiem.

Vecāki parasti maz zina par pusaudžu grūtībām un par to, kas notiek viņu ikdienā. Diemžēl tas attīstās tad, kad attiecībās nav uzticēšanās, atklātības, siltuma un sirsnības.

Pusaudžu izpratnē šādas attiecības ir pietiekama laika un nedalītas uzmanības veltīšana,- tas, ka pusaudzis ir nozīmīgs citiem un citi vēlas pavadīt savu laiku ar viņu. Pusaudzim ir svarīgi arī tas, ka par viņu tiek izrādīta interese un viņš tiek uzklausīts, iedrošināts, atbalstīts.

Attiecības ir vissvarīgākās šajā posmā. Jo kvalitatīvākas attiecības ar citiem, jo pastāv divas reizes mazāks risks attīstīt depresijas traucējumus.

Jo vecāki un pusaudži būs emocionāli tuvāki, jo atbalsts, sarunas un kopābūšanas laiks attīstīsies kvalitatīvāk un emocijas, par ko būtībā ir ļoti grūti runāt, kļūs izprotamas un skaidrākas.

Ieteikumi attiecību uzlabošanā

•  Izprast un apzināties, kādas ir pusaudža emocionālās vajadzības;

•   Atpazīt pirmos depresijas simptomus (apetītes zudums, vientulības izpausmes, izolētība no sociālās vides, bailes, kauns, vaina, neuzticēšanās...);

•  Veicināt atklātas sarunas ar savu pusaudzi, iedrošinot, radot drošu vidi un sniedzot emocionālo siltumu;

•  Būt atklātam un atvērtam attiecībās ar pusaudzi, lai sagaidītu to pašu no viņa;

•  Pieņemt pusaudža jūtas, pat, ja liekas, ka tā nav vai nevar būt patiesība. Vecākiem jābūt gataviem dzirdēt, pieņemt visu un izvērtēt kā var palīdzēt savam pusaudzim;