Tajos norādīts, ka līdz 2008. gadam bijis novērojams zināms progress izglītības iegūšanas ziņā, taču tagad tas apstājies, vēsta ziņu aģentūra AP, atsaucoties uz diviem ANO veiktiem pētījumiem. Galvenie iemesli, kādēļ bērniem nav iespējams apmeklēt skolu, ir nabadzība un militārie konflikti, kas plosās vairākās Āfrikas valstīs.
ANO Kultūras un izglītības aģentūras (UNESCO) statistika liecina, ka Rietumāfrikā un Centrālāfrika iespēju iegūt pamatskolas izglītību nav vismaz 19 miljoniem bērnu, bet kontinenta austrumos un dienvidos tādu ir vēl aptuveni 10 miljoni. Tomēr ANO bērnu lietu aģentūras (UNICEF) reģionālā padomniece Āfrikas rietumos un centrālajā daļā Jumiko Jokozeki (Yumiko Yokozeki) norādījusi, ka šie skaitļi iegūti, apkopjot visu valstu iesūtītos statistikas datus un, visticamāk, neatbilst patiesībai. Pēc viņas domām īsteno ainu uzrāda iedzīvotāju aptaujas un pētījumi, kas liecina - izglītība ir liegta vismaz 23 miljoniem bērnu Āfrikas rietumos un centrālajā daļā, kā arī vēl 19 miljoniem bērnu kontinenta dienvidos un austrumos. Vidēji tas nozīmē, ka aptuveni 20% Āfrikā dzīvojošo bērnu paliek neizglītoti.
J. Jokozeki atgādinājusi, ka 1999. gadā aptuveni 106 miljoniem bērnu bija liegta izglītība, bet līdz 2008. gadam viņu skaitu izdevās samazināt līdz 60 miljoniem. Tālākais progress gan neesot tik manāms, un tam ir vairāki izskaidrojumi. Viens no tiem, protams, ir globālā ekonomiskā krīze. "Lai nodrošinātu bērniem iespēju mācīties, valstu valdībām jāatvēl vairāk naudas izglītības mērķiem. Ir jāsamazina vai vispār jāatceļ mācību maksa, jāalgo vairāk skolotāju, jārūpējas par viņu profesionālo izaugsmi, jāiegādājas vairāk mācību līdzekļu," raksta AP. Daudzviet valdībām šādu līdzekļu nav, bet starptautiskās palīdzības apjoms krīzes gados ir mazinājies.
Problēmas sagādā arī militārie konflikti. Piemēram, Mali pūliņiem nodrošināt izglītību svītru pārvilcis 2012. gadā notikušais militārais apvērsums un islāmistu kaujinieku aktivizēšanās. Beidzamo mēnešu laikā, pieņemoties spēkā konfliktam Centrālāfrikas Republikā, šajā valstī slēgtas simtiem skolu. Līdzīga situācija ir Nigērijas ziemeļos, kur skolēnus terorizē kaujinieki no islāma radikāļu grupējuma Boko Haram - viņu gūstā joprojām atrodas vairāk nekā 230 nolaupītas skolnieces.
Savukārt reģionos, kur bērnus no mācīšanās neattur militārie konflikti, šķēršļus izglītības iegūšanai liek nabadzība. J. Jokozeki norāda, ka faktiski visās valstīs izglītības sistēma sākumā uzlabota pilsētās un pašlaik bez skolām palikuši ekonomiski depresīvi un nomaļi rajoni, kur situācijas mainīšanai jāpieliek vislielākie pūliņi. Tomēr pat tur, kur teorētiski bērniem ir iespējams apmeklēt skolu, praktiski tas ne vienmēr tā notiek. Piemēram, 12 gadus vecā Nigērijas pilsētas Lagosas iedzīvotāja Kemi Oladžuvona (Kemi Olajuwon) sarunā ar AP stāsta, ka viņa vairākas dienas nedēļā uz skolu neejot. "Šajās dienās es palīdzu vecākiem pārdot noķertās zivis - tā mēs pelnām naudu ne tikai iztikai, bet arī lai samaksātu par skolu," saka meitene.
