PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 28. maijs

Vilhelms, Vilis

Jaunais skolotājs Jānis Sarmis Bajinskis: esmu īstajā vietā
Jaunais skolotājs Jānis Sarmis Bajinskis: esmu īstajā vietā
Foto: Mācītspēks
Jānis Sarmis Bajinskis šī gada septembrī atgriezies savā dzimtajā skolā – jau kā jaunais “Mācītspēks” angļu valodas skolotājs. Kaut ģimenē ir vairāki skolotāji un pat skolas direktors, Jānis iepriekš strādājis gan valsts institūcijās, gan pašvaldībā, un par darbu skolā nebija domājis. Tomēr pašreiz jaunais pedagogs atzīst – tā ir viņa īstā vieta.

“Nāku no ģimenes, kurā ir daudz skolotāju. Mans tēvs bija latviešu valodas skolotājs, vecmammas mācīja latviešu valodu un mūziku, savukārt vectēvs ilgus gadus bija manas skolas direktors un mācīja fiziku gan Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā, gan Jēkabpils Valsts ģimnāzijā. Skolā man ir dziļas saknes. Lai gan man vienmēr ir bijis svarīgi būt sabiedriski aktīvam un iesaistīties, biju palaidis garām domu, ka pats vēlos kļūt par skolotāju. Taču, kad Neretas vidusskolas direktore mani janvārī, pirms “Mācītspēks” atlases sākuma, uzrunāja, es bez minstināšanās pieņēmu lēmumu, un te nu es esmu Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā!” stāsta angļu valodas skolotājs Jānis Sarmis Bajinskis.

“Šajā skolā pats esmu 12 gadus mācījies, tā ir vide, kuru labi pazīstu,” uzsver jaunais pedagogs. Jānis māca arī 10. klasi, kuru pats ievadījis skolā kā 12. klases skolēns. “Pirmajās stundās man jautāja – skolotāj, vai tas bijāt jūs, kas man roku 1. septembrī turēja? Un es atbildu – jā, tieši tā arī bija! Līdz ar to, ir sajūta, ka nupat vien pabeidzu skolu un nu jau esmu atpakaļ.” Viņš norāda, ka, pirmo reizi ienākot skolā kā skolotājs, jutās savādi, jo kolēģi ir tie paši, kas savulaik mācījuši viņu. “Tā ir sirreāla sajūta! Tas, iespējams, bija grūtākais – pārvarēt robežu starp es kā skolēns un es kā skolotājs Neretas vidusskolā.”

Jānis ir ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, un pēc studiju pabeigšanas ir nodarbojies ar dažādiem projektiem un strādājis valsts iestādēs, kā arī pašlaik ir Aizkraukles novada domes deputāts, kurš pārstāv Neretas puses iedzīvotāju intereses. “Mana vecmamma man reiz teica, ka skolotāja darbs ir smags darbs. Tagad, sākot strādāt skolā, varu teikt, ka, jā, darbs nav viegls, bet tajā pašā laikā tas rada lielu gandarījumu, un tas ir izšķirīgais dzinulis, lai es aktīvi turpinātu savu ceļu. Manuprāt, šajā mirklī esmu īstajā vietā.”

Jānis norāda, ka izjūt lielu atbalstu gan no “Mācītspēks”, gan skolas puses: "Man ir brīnišķīga mentore, angļu valodas skolotāja, kura savulaik bija mana audzinātāja. Vienmēr ir cilvēki, pie kuriem vērsties un ar ko runāt.“ Vienlaikus viņš atzīst, ka neliels satraukums ir par darbu ar vecākiem.

Darba vidē balstīto studiju “Mācītspēks” pirmā gada dalībnieki paralēli darbam skolā piektdienas pavada studējot Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē. Jānis norāda, ka pašreiz, lai gan noslodze viņam ir liela, ar darbu sadalījumu ir apmierināts: “Mācības ir vajadzīgas, tam vienkārši ir jāiziet cauri. Man kā skolotājam, kas strādā Neretā, būtu vieglāk, ja biežāk mācības notiktu attālināti. Tomēr vienlaikus visi studiju darbi ir izdarāmi un apvienojami ar darbu skolā. Kā skolotājam, kas nekad iepriekš ar pedagoģiju nebija saskāries, studijas ir ļoti noderīgas.” 

Vaicāts par darba un mācību līdzsvarošanu ar laiku sev, Jānis norāda, ka visu rūpīgi plāno, lai nedēļas nogalēs būtu iespēja gan noskatīties kādu seriāla sēriju vai nodarboties ar mūziku – vai ko citu, kas nav saistīts ar darbu un sagādā prieku.