PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 07. maijs

Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

7986.jpeg
Foto: zahidrana / 123RF
ANO Cilvēktiesību aizsardzības pārvaldes publiskotais dokuments liecina, ka daudzās pasaules valstīs meiteņu iespējas apmeklēt skolu joprojām tiek ierobežotas.

It sevišķi tas sastopams Āfrikā un Tuvajos Austrumos.

Lai gan vispārējā situācija ir uzlabojusies, strauji palielinājies arī spiediens, ko izjūt tās meitenes, kuras vēlas iegūt izglītību. Radikālās islāma kustības ir tikai viens no spēkiem, kas izdara šo spiedienu, vēsta nedēļraksts The Christian Science Monitor.

"Daudzām pasaules skolniecēm šie ir labākie laiki, bet citām - paši drūmākie," ziņojumā atspoguļoto situāciju raksturo The Christian Science Monitor. Statistika liecina, ka, salīdzinot ar 15 vai 10 gadus senu pagātni, iespēja iegūt izglītību ir procentuāli daudz lielākam skaitam meiteņu. Piemēram, Afganistānas skolās pirms 15 gadiem meiteņu īpatsvars bija tikai 3%, bet tagad tas sasniedzis 40%. "Daudzās attīstības valstīs ir sasniegta paritāte starp zēnu un meiteņu skaitu, kas apmeklē pamatskolu, lai gan vidējo izglītību joprojām biežāk iegūst zēni," raksta The Christian Science Monitor.

Taču ir arī medaļas otra puse, sarunā ar nedēļrakstu norādījusi ANO Cilvēktiesību Augstās komisijas biroja (OHCHR) darbiniece Veronika Bērga (Veronica Birga), kura līdzdarbojusies ziņojuma sastādīšanā. "No 2009. līdz 2014. gadam strauji pieaugusi to grupējumu aktivitāte, kas nevēlas, lai meitenes iegūtu izglītību - par uzbrukumu upuriem kļūst gan pašas skolnieces, gan viņu vecāki, gan skolotāji," viņa saka. Tikai 2012. gadā vien reģistrēti 3600 šādi uzbrukumi, arī nākamajos gados to skaits nav samazinājies.

Visbiežāk šajā kontekstā tiek pieminētas radikālās islāmistu kustības. 2012. gada oktobrī par Pakistānas tālibu uzbrukuma upuri kļuva Malala Jusafzaja (Malala Yousafzai) - 15 gadus veca meitene, kura ļoti vēlējās mācīties pati un bija pārliecināta, ka liegt izglītību nedrīkst arī citām viņas tautietēm. Pērn M. Jusafzaja, kura pēc izveseļošanās palika dzīvot Lielbritānijā, saņēma Nobela Miera prēmiju, taču no viņas dzimtās Pakistānas ik pa laikam pienāk vēstis par tālibu uzbrukumiem skolām. Bēdīgu slavu ieguvis arī Nigērijas ziemeļos aktīvais grupējums Boko Haram, kas pagājušā gada aprīlī no kādas internātskolas nolaupīja vairāk nekā 270 skolnieces. Bet Afganistānā vietējie islāmistu radikāļi gan mēģinājuši indēt skolnieces, gan aplējuši viņas ar skābi.

V. Bērga gan piebilst, ka draudus rada ne tikai islāmistu radikāļi. Piemēram, Centrālamerikas valstīs meitenes no iešanas uz skolu attur jauniešu bandu savstarpējo rēķinu kārtošana. Indijā jaunietēm ir ļoti liels risks kļūt par seksuālās vardarbības upuriem. Kolumbijā un vairākās Āfrikas valstīs skolnieces, kuras dodas uz skolu, nereti kļūst par vietējo nemiernieku grupējumu gūsteknēm - labākajā gadījumā viņām liek kļūt par pavārēm un apkopējām, bet sliktākajā padara par seksa verdzenēm, skaidro ANO speciāliste.