Pašlaik provinces skolās gandrīz visas stundas notiek katalāņu valodā, bet spāņu (kastīliešu) valodas apguvei atvēlētas vien trīs stundas nedēļā. Līdz ar jauno mācību gadu stāsies spēkā arī Madrides parlamenta pieņemtais likums, kas paredz to, ka, ja pietiekami liels skaits skolēnu vecāku pieprasa nodrošināt labāku spāņu valodas apgūšanu, skolai ir pienākums to izdarīt. Reuters norāda, ka ļaudis sadalījušies vairākās diezgan nesamierināmās nometnēs, kuras apvieno vienīgi nepatika pret valdību, kura vēl nav paspējusi sagatavot normatīvos dokumentus, kas nepieciešami jaunās sistēmas ieviešanai.
Katalonijas skolās strīdi par valodām

Reuters atgādina, ka, lai saprastu valodas jautājuma nozīmi katalāņu dzīvē, jāatceras vēsture. Laikā no 1939. līdz 1975. gadam, kad Spānijā pie varas bija diktators Fransisko Franko (Francisco Franco), šo valodu skolās nemaz nemācīja un tā saglabājās vien pateicoties tam, ka katalāņi tajā runāja savās ģimenēs. Katalāņu valodas atdzimšana sākās pirms aptuveni 30 gadiem, kad tika pieņemta jaunā Spānijas konstitūcija. Santmigelas pamatskolas direktore Frančeska Munjosa (Francesca Munoz) sarunā ar Reuters atceras, ka tolaik nācies organizēt speciālus kursus skolotājiem, jo ne visi no viņiem runājuši pareizā katalāņu valodā.
Sākotnēji katalāņu valodā notikušas tikai atsevišķas stundas, taču pakāpeniski provinces mācību iestādēs šai valodai piešķirta prioritāte. Reuters raksta, ka Santmigela atrodas pavisam netālu no kosmopolītiskās Barselonas un lielākā daļa skolēnu nāk no ģimenēm, kur mājās runā spāņu valodā. "Skolēni spāniski atvadās no saviem vecākiem, kuri viņus atveduši uz skolu, bet, ienākot skolas ēkā viss mainās - skolotāji ar viņiem runā tikai katalāņu valodā, pie klašu sienām redzami plakāti katalāņu valodā, šajā valodā jāpilda arī mājasdarbi, bet spāņu valodai atvēlētas tikai divas stundas nedēļā. Interesanti, ka starpbrīžos skolēniem neviens neliedz sarunāties spāniski, bet klasē tiek lietota katalāņu valoda," raksta Reuters.
Līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā situācija var mainīties. "Katalāņu valodas renesanse radījusi likumsakarīgu pretestību to vecāku vidū, kuri uzskata, ka viņu bērniem tiek liegta iespēja augstā līmenī apgūt spāņu valodu," raksta Reuters, piebilstot, ka šie vecāki parasti apelē pie tā, ka spāņu valoda ir otrā izplatītākā pasaulē. Ana Losada (Ana Losada) pagājušogad nodibinājusi Bilingvālās izglītības asociāciju, kas apvieno to skolēnu vecākus, kuri pieprasa paritātes principu, kad puse mācību stundu notiktu katalāņu, bet puse spāņu valodā. A. Losada ir uzaugusi Katalonijā un atceras, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad viņa pati mācījās skolā, tā arī bijis. Taču pašlaik situācija ir mainījusies par sliktu spāņu valodai, un sieviete ir nobažījusies, ka viņas sešus gadus vecā meita tā arī nespēs pietiekami labi apgūt šo valodu. F. Munjosa gan ir pārliecināta, ka katalāņu valodas apguvei jābūt prioritārai - ja abu valodu statuss būs vienāds, lielā un spēcīgā spāņu valoda neizbēgami nospiedīs katalāņu valodu, viņa uzskata.
Līdz šim A. Losadas domubiedriem bija ierobežotas iespējas panākt pārmaiņas, taču ar jaunā likuma stāšanos spēkā tās pieaug. Likumā ir noteikts, ka gadījumos, ja municipalitātes pārvaldītā skola nespēj nodrošināt lielākas iespējas bērnu mācīšanai spāņu valodā, tai jāapmaksā šo skolēnu mācības privātskolās. "Taču pagaidām nav skaidrs, kā šis likums tiks piemērots praksē - valdība nav sagatavojusi reglamentējošos dokumentus. Arī privātskolu, kurās dominē spāņu valoda, Katalonijā nav daudz," raksta ziņu aģentūra.