Tajās iesaistījies arī izglītības tehnoloģiju konsultants ar vairāk nekā 25 gadu stāžu Sems Gliksmans (Sam Gliksman), kurš interneta vietnē Eschoolnews.com publicējis savas pārdomas. Speciālists ir pārliecināts, ka nekādu divriteni izgudrot nav nepieciešams, jo bērnudārzos izziņas un apmācības process jau tiek organizēts pareizi. Lūk, virkne lietu, kuras no bērnudārziem un sākumskolām būtu vērts pārņemt arī pamatskolām un vidusskolām.

1. Spēles prieks

Pirmais bērnudārza likums ir - bērniem jāgūst prieks no tā apmeklēšanas, un prieka gūšanai nav izdomāts nekas labāks par spēlēm, uzsver S. Gliksmans. Spēles ir ļoti efektīva neoficiālas apmācības metode, kas no visiem to dalībniekiem prasa iztēli un radošumu. "Bērni ar prieku apmeklē bērnudārzu, ja kāds no viņiem neizskatās priecīgs, mēs uzskatām par pašsaprotamu, ka nekavējoties jānoskaidro, kādēļ tas tā ir un jānovērš problēma," viņš atgādina. Bet, jo augstākā klasē mācās skolēns, jo mazāk spēles elementu ir apmācībā, sāk dominēt akadēmiska pieeja un neviens vairs neraizējas par to, ka skolēni mācību iestādi apmeklē bez prieka. "Šīs prioritātes parasti noteikuši ļaudis, kuri ir ļoti tālu no tās vides, kas valda klasē," uzskata S. Gliksmans.

2. Radoša pieeja

"Mazus bērnus mēs allaž mudinām radoši domāt, radoši rotaļāties," raksta speciālists, atgādinot, ka tam piemērotas arī lielākā daļa telpu bērnudārzos. Tās krāsotas košās krāsās, kur katram bērnam nav ierādīta kāda konkrēta vieta, kur ir iespējams brīvi pārvietoties par telpu. Jau pamatskolā, kur klases ir vienmuļās krāsās, krēsli un galdi ir kārtīgi sarindoti, situācija mainās - tā vietā, lai skolēnus mudinātu uz nestandarta domāšanu, viņiem ir jāseko vispārpieņemtajiem noteikumiem. "Skumji, bet skola apslāpē radošās vēlmes. Tā vietā, lai mudinātu skolēnus likt lietā savu izdomu un būt radošiem, mēs viņiem sakām: "Dari, ko es teicu, un dari to tieši tā, kā es tev liku"," raksta S. Gliksmans.

3. Socializēšanās

S. Gliksmans uzsver, ka vecāki ļoti labi saprot - bērni pēc savas dabas ir sociālas būtnes. Bērnudārzos tas tiek ņemts vērā, bērniem tiek ļauts klīst pa telpām, rotaļāties ar tiem biedriem, ar kuriem viņi tobrīd vēlas rotaļāties. "Tiklīdz skolēni kļūst vecāki, mēs ierobežojam socializēšanos. Viņiem jāsēž pa vienam, jāskatās un priekšu un klusi savā nodabā jāpilda uzdevumi," atgādina speciālists.

4. Atklāšanas prieks

"Bērni ir zinātkāri, viņiem patīk izpētīt apkārtējo pasauli. Viņi vēro, uzdod jautājumus, pieprasa atbildes. Bērnudārzu audzēkņiem ir iespējams, izpētīt, piemēram, no rotaļu laukuma ienestu vabolīti, paklausīties kāda tēva stāstu par interesantu profesiju, kurā viņš strādā," raksta S. Gliksmans. Skolā šī situācija mainās - skolēniem ir jāapgūst nevis apkārtējā pasaule, bet stingri noteiktas programmas ar ne mazāk stingri noteiktu saturu. "Svarīgas problēmas un jautājumi, kas prasa diskusijas un izskaidrojumu, parasti tiek ignorēti, jo tie taču neatbilst programmai," raksta S. Gliksmans, atgādinot par to, cik bieži skolēniem no skolotāja nākas dzirdēt vārdus: "Šodien mums nav laika par to runāt".

5. Pieredzes iegūšana

"Apmācību var uzskatīt par efektīvu, ja bērns, balstoties uz pieredzi, kas ļauj iegūt jaunas zināšanas, iegūst jaunu izpratni," uzsver S. Gliksmans. Bērnudārzos šī pieredze tiek nodrošināta. Tur, piemēram, bērni nevis lasa grāmatiņas par kāmīšu dzīvi, bet rūpējas par sprostā mītošo kāmīti. "Mēs normāli izturamies pret to, ka bērni no mājām nes dažādas lietas, lai arī citi tās varētu aptaustīt, izmēģināt, nogaršot," raksta S. Gliksmans, uzsverot, ka šādā veidā tiek nodrošināta nepieciešamā pieredze. Jau sākot ar pamatskolu tā vairs nenotiek. "Par karali kļuvusi mācību programma, saturs. Nez, kādēļ mums šķiet, ka pieredzi iespējams gūt vienīgi lasot mācību grāmatu vai klausoties skolotāja sacītajā".

6. Daudzveidīga informācijas pasniegšana

S. Gliksmans atgādina, ka bērnudārzu audzēkņi informāciju iegūst visdažādākajos veidos - viņi aplūko fotogrāfijas un zīmējumus, klausās mūziku, skatās video, stāsta stāstus viens otram un, protams, lasa grāmatas. "Vecākajās klasēs visa pasaule tiek izskaidrota ar mācību grāmatu un rakstītu tekstu palīdzību, turklāt skolēniem uz to jāreaģē ar pašu sarakstītu tekstu," norāda speciālists.

7. Kustības

"Bērniem ir nepieciešams kustēties. Patiesību sakot, mums visiem nepieciešams kustēties, jo tas ir veselīgi gan ķermenim, gan prātam," raksta S. Gliksmans, atgādinot, ka bērnudārzos šī nepieciešamība tiek ņemta vērā. "Savukārt skolās vienīgais noteikums ir sēdēt rāmi un skatīties uz priekšu. Skolas klašu telpas paredzētas tikai klusai, sastingušai un pakļāvīgai uzvedībai," viņš uzsver.