PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

7826.jpeg
Foto: zurijeta / 123RF
Krievijas sastāvā ietilpstošajā Mordvijas Republikā dzīvojošo musulmaņu ģimenes cer, ka valsts Augstākā tiesa ņems vērā viņu iebildumus.

Iebildumi ir pret to, ka meitenēm skolās aizliegts atrasties ar lakatiem galvās. Musulmaņi uzskata, ka šādi ierobežojumi ir pretrunā ar valsts konstitūciju, atgādinot, ka vairākos reģionos lakatu nēsāšana ir atļauta. Viņi sūdzas arī par to, ka pret meitenēm, kuras ievēro tradīcijas, izturas netaisnīgi, raksta avīze Novije Izvestija.

Laikraksts vēsta, ka republikas valdības lēmums par musulmaņu galvassegu aizliegšanu skolās pieņemts pagājušā gada maijā, bet oktobrī tā likumību apstiprinājusi Mordvijas Augstākā tiesa. Tagad vairāku vecāku iesniegtā prasība nonākusi līdz Krievijas Augstākajai tiesai, kas lietu plānojusi skatīt 11. februārī. "Pēc tam, kad Mordvijas mācību iestādēs tika aizliegta musulmaņu galvassegu nēsāšana, daudzas skolnieces no musulmaņu ģimenēm bija spiestas pāriet uz apmācību mājās. Tās, kuras ir palikušas skolās, regulāri saņem rājienus, tiek izsauktas pie direktora, par viņām ieinteresējusies policijas nepilngadīgo lietu nodaļa, bet vecākiem pat draudēts ar vecāku tiesību atņemšanu," raksta Novije Izvestija.

"Lakati tiek nēsāti ne tikai reliģiozu iemeslu dēļ - tā ir tūkstoš gadus sena mūsu tautas tradīcija. To dēļ konflikti skolās nekad nav izcēlušies, un mēs nesaprotam, kādēļ tagad bērniem ir liegtas tiesības uz reliģijas brīvību," sarunā ar laikrakstu sacījis piecu bērnu tēvs Kamils Badretdinovs (Камиль Бадретдинов), kurš pilda arī republikas augstākā musulmaņu garīdznieka jeb muftija vietnieka pienākumus. Saranskas pilsētas 5. vidusskolas devītās klases skolnieces Leisanas Beļajevas (Лейсан Баляева) tēvs Damirs (Дамир) stāsta, ka kopš pagājušā gada pavasara attieksme pret viņa meitu strauji mainījusies - tikai tādēļ, ka viņa turpināja skolā ierasties ar lakatiņu galvā. Teicamnieces fotogrāfija noņemta no skolas goda plāksnes, ģimeni regulāri sauc pie direktora, draudot ar atskaitīšanu no skolas, turklāt pedagogi pret Leisanu noskaņo un uzkūda pārējos skolēnus, stāstot, ka viņas dēļ mācību iestādei var atņemt darbības licenci.

Vecāku nolīgtais advokāts Marats Ašimovs (Марат Ашимов) ir pārliecināts, ka Mordvijas valdības lēmums ir pretrunā ar konstitūcijas 28. pantu, kas nosaka reliģisko uzskatu brīvību, turklāt vienu no valsts reliģijām stāda augstāk par citām. Mordvijas valdība savu lēmumu pamatojusi ar to, ka reliģiskiem simboliem skolā nav vietas, skola ir šķirta no reliģijas. Taču M. Ašimovs atgādinājis, ka 1. septembrī, kad no svinīgajiem pasākumiem padzītas meitenes musulmaņu galvassegās, jau pēc īsa brīža skolēnus uzrunājuši pareizticīgo mācītāji. Tāpat nav skaidrs, kādēļ vienas un tās pašas tiesības nav visas plašās valsts iedzīvotājiem - piemēram, Tatarstānā, Čečenijā un Dagestānā neviens musulmaņu meitenēm skolās valkāt galvassegas neliedz.