PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 11. maijs

Karmena, Manfreds, Milda

5939.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Neviens no 25 000 kandidātu, kuri kārtojuši pārbaudījumus Libērijas universitātē, eksāmenu nav nolicis slikto angļu valodas zināšanu dēļ.

Lai gan sākotnēji universitātes vadība paziņoja, ka nevienu studentu šogad neuzņems, pēc prezidentes Elenas Džonsones Sirlīfas (Ellen Johnson Sirleaf) iejaukšanās tomēr nolemts, ka uzsākt studijas varēs 1800 kandidāti ar labākajiem rezultātiem, vēsta britu raidkorporācijas BBC interneta mājaslapa.

"Es lieliski apzinos, ka mūsu izglītības sistēma ir diezgan vāja, tai ir daudz trūkumu, taču tas, ka neviens no tik daudziem tūkstošiem skolu beidzēju nespēj nokārtot iestājeksāmenu - tas ir kaut kas neticams. Izskatās pēc masu slepkavības," paziņojusi Libērijas izglītības ministre Etmonija Deivida - Tarpeha (Etmonia David - Tarpeh). Savukārt universitātes runasvīrs Momodu Getave (Momodu Getaweh) notikušo skaidrojis ar faktu, ka šajā mācību gadā krietni paaugstinātas prasības studēt gribētājiem. Viņš uzsvēris, ka jau matemātikas eksāmenā lielākajai daļai skolu beidzēju bijuši ļoti vāji rezultāti, bet angļu valodas eksāmens izvērties par īstu katastrofu. "Skolēniem nav ne jausmas par angļu valodu, valdībai beidzot būtu kaut kas jādara. Pilsoņu karš pie mums beidzās pirms 10 gadiem, ir laiks pārtraukt allaž uz to atsaukties, jāsāk kaut kas darīt," sacījis M. Getave, uzsverot, ka universitāte vēlas nodrošināt patiešām labu izglītību, taču tas nav iespējams, ja topošie studenti ir tik vāji sagatavoti.

BBC korespondents Džonatans Pejs - Leile (Jonathan Paye - Layleh) vēsta, ka studēt gribētāji bijuši šokā par šādiem eksāmenu rezultātiem. "Daudzi no viņiem sūrojas, ka tagad sabrukuši visi viņu sapņi, turklāt par eksāmenu kārtošanu maksāta arī nauda - 25 dolāri," viņš raksta. BBC atzīst, ka daudzās skolās patiešām trūkst mācību materiālu, skolotāju kvalifikācija nav īpaši augsta, tomēr šķiet, ka universitātes vadība ar savām prasībām ir pārspīlējusi un nav rēķinājusies ar reālo situāciju. Uz to pašu norādījusi šīs Āfrikas valsts prezidente E. Džonsone Sirlīfa, kura noliegusi pārmetumus, ka kopš 2005. gada, kad tika ievēlēta amatā, pārāk maz darījusi izglītības sistēmas uzlabošanā. "Tā nav taisnība. Manas vadīšanas gados to bērnu skaits, kuri apmeklē skolu, ir četrkāršojies. Tagad mums jāķeras pie otrās fāzes - izglītības kvalitātes uzlabošanas -, taču tas ir sarežģītāks uzdevums. Daudziem mūsu skolotājiem ir tikai vidusskolas izglītība un to nav iespējams mainīt pāris gadu laikā," uzsvērusi prezidente. Viņa arī pavēstījusi, ka pēc sarunām ar universitātes vadību panākts kompromiss, kas ļaus uzņemt 1800 studētgribētājus, kuru eksāmenu rezultāti bijuši labākie.