PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 05. maijs

Ģederts, Ģirts

6771.jpeg
Foto: photodeti / 123RF
Dānijā mācību gads sākās jau augusta otrajā nedēļā, taču vēl tagad skolēni, viņu vecāki un skolotāji turpina pierast pie jaunās kārtības.

Interneta ziņu vietne The Local atgādina, ka šogad Dānijā realizēta vērienīgākā izglītības reforma beidzamajās desmitgadēs. Aptaujas liecina, ka skolēnu vecāki pārmaiņas uztvēruši lielākoties pozitīvi, taču daļa skolotāju joprojām nesaprot, kā viņiem strādāt jaunajos apstākļos.

Par skolēnu reakciju The Local neraksta, taču nav grūti nojaust, kāda tā ir - viens no reformas galvenajiem punktiem paredz krietni garāku skolas dienu un vairāk mācību stundu, nekā bija līdz šim. Bērniem līdz trešajai klasei (6 - 9 gadus veciem) tagad skolā jāpavada 30 stundas nedēļā, 4.- 6. klases skolēniem (10 - 12 gadu) - 33 stundas, bet 7. - 9. klases skolēniem (13 - 15 gadus veciem) - 35 stundas nedēļā. Tiesa, visvairāk pārmaiņas attiecas uz jaunāko klašu skolēniem, jo vēl pērn viņiem mācību nedēļā bija tikai 21 stunda.

Izmaiņas skārušas arī mācību programmu - visās klasēs būtiski palielināts dāņu valodas un matemātikas stundu skaits. Visu klašu audzēkņiem vidēji ik dienu 45 minūtes jānodarbojas ar sportu vai fiziskām aktivitātēm. Lielāka uzmanība Dānijas skolās turpmāk tiks pievērsta arī svešvalodām. Līdz šim dāņu skolēni angļu valodu sāka mācīties trešajā klasē, bet šogad to sākuši apgūt jau pirmklasnieki. Savukārt piektās klases skolēniem ir iespēja izvēlēties kādu otro svešvalodu, ko mācīties. Dānijā tradicionāli priekšroka dota vācu valodai vai kādai no Skandināvijas valstu valodām.

Dānijas vietvaru valdība jeb municipālo varasiestāžu apvienība (Kommunernes Landsforening - KL), kuras pārziņā atrodas valsts skolas, paziņojusi par veikto aptauju skolēnu vecāku vidū, kas liecina, ka 57% vecāku uzskata, ka, pateicoties reformai, bērni iegūs labākas zināšanas. "Man ir ļoti liels prieks, ka vecāki atbalsta daudzus šīs reformas punktus – viņu atbalsts ir ļoti svarīgs, lai reformu izdotos realizēt," sacījusi viena no KL vadītājām, Kopenhāgenas mēra vietniece Anna Mē Allersleva (Anna Mee Allerslev).Viņai gan nācies atzīt, ka organizācijas sadarbība ar skolēnu vecākiem varējusi būt labāka. Aptuveni trešdaļa aptaujāto vecāku sacījuši, ka viņi ir nepietiekami informēti par reformas būtību un mērķiem.

Lielākā skepse par reformas lietderību joprojām ir skolotāju vidū. Vasarā veiktā skolotāju arodbiedrības (Danmarks Lærerforening) biedru aptauja liecināja, ka aptuveni puse aptaujāto skolotāju īsti nesaprot, kā viņiem tagad būs jāstrādā. The Local gan atgādina, ka skolotāju skeptiskā attieksme saistīta ar to, ka, palielinoties darba slodzei, nav pietiekami palielināts viņu atalgojums. 2013. gada aprīlī, protestējot pret reformu, dāņu skolotāji pat sarīkoja streiku, un daudzās skolās mācības nenotika trīs nedēļas, taču galu galā pedagogi tika piespiesti pieņemt darba devēju piedāvājumu.