Tie ir viesstrādnieki, kuri galvaspilsētā strādā jau sen un uzskata sevi par pilntiesīgiem Pekinas iedzīvotājiem. Taču viņi tikai tagad sapratuši, ka viņu bērniem netiks dota iespēja uzsākt mācības kādā no galvaspilsētas skolām, raksta ziņu aģentūra AFP.

"Mēs gribam iegūt izglītību!", "Mēs vēlamies iet skolā!" - ar šādiem un līdzīgiem plakātiem rokās pie valsts iestādēm piketē sešus gadus veci bērni un viņu vecāki. "Prasības ir pavisam vienkāršas - ļaujiet mūsu dēlam apmeklēt skolu. Jā, mēs paši esam no laukiem, bet viņš ir piedzimis Pekinā. Vai tiešām tādēļ, lai viņš varētu mācīties, mums atkal jādodas uz laukiem un jākļūst par nabadzīgiem zemniekiem?" - sarunā ar AFP retoriski jautājis Van Ins (Wang Ying), kurš kopā ar sievu galvaspilsētā dzīvo un strādā jau vairāk nekā 10 gadus.

Līdzīgā situācijā ir tūkstošiem cilvēku, raksta AFP. Ķīnā joprojām ir spēkā pieraksta sistēma jeb hukou, kas viesstrādniekiem, kuri ieradušies pilsētās, nedod tās pašas tiesības, kādas ir šajās pilsētās dzimušajiem - tas attiecas gan uz veselības aizsardzību, gan iespēju iekārtot bērnus skolā. Šanhajas Finanšu un likuma institūta profesors Fu Veigans (Fu Weigang) skaidrojis, ka, neraugoties uz straujo ekonomisko izaugsmi, Ķīnas izglītības sistēmas attīstība ir pamesta novārtā. Piemēram, Pekinā 2000. gadā bija aptuveni 1800 valsts sākumskolu, bet tagad to skaits samazinājies līdz 1000 - pat neraugoties uz to, ka Pekinas iedzīvotāju skaits šajā laikā palielinājies gandrīz par 60% (pašlaik, ieskaitot daudzās piepilsētas, tas sasniedz 21 miljonu cilvēku). Profesors stāsta, ka valdība, acīmredzot, bija cerējusi, ka daudz straujāk attīstīsies privātskolu tīkls, taču tas nav noticis un vietas skolās kļuvušas par īstu deficītu.

Gadījumos, kad potenciālo skolēnu ir vairāk nekā vietu skolās, priekšroka, protams, tiek dota tiem bērniem, kuru vecāki visu mūžu dzīvojuši Pekinā. Ķīnas izglītības likumā noteikts, ka valsts pienākums ir nodrošināt deviņu klašu bezmaksas izglītību visiem pilsoņiem, ir pat izdoti speciāli rīkojumi, kas paredz, ka uz bērniem neattiecas hukou sistēma, tomēr viesstrādnieku bērniem no tā nav nekāda labuma. Ņemot vērā, ka vietas pilsētu skolās ir par maz, ierēdņi mēdz pieprasīt dažādus dokumentus, kas apliecinātu bērna tiesības mācīties konkrētā skolā. Dažviet vecākiem prasa pierādīt, ka par viņiem maksāti sociālie nodokļi (ne visi darba devēji to dara), citviet tiek pieprasīts, lai abi vecāki dzīvotu un strādātu rajonā, kur atrodas skola, bet nereti ir gadījumi, kad skolu administrāciju pārstāvji atklāti pasaka - lai kādus dokumentus jūs sagādātu, mēs jūsu bērnu neuzņemsim, jo vienkārši nav brīvu vietu, raksta AFP.