PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 30. aprīlis

Alta, Liāna, Lilija

7587.jpeg
Foto: bialasiewicz / 123RF
Šis mācību gads Dānijā sācies ar sākumskolas un pamatskolas reformu, kas novedusi pie skolotāju trūkuma. Pedagogi aizvien biežāk sūdzas par stresu un pārgurumu.

Laikraksts The Copenhagen Post raksta, ka ievērojami palielinājies to skolotāju skaits, kuri darbā neierodas slimības dēļ. Tikmēr klasēs viņus nereti aizvieto nekvalificēti un nepieredzējuši jaunieši, kas atstāj savu negatīvo iespaidu uz izglītības kvalitāti.

Jau novembra sākumā Dānijas mediji vēstīja, ka pie ārstiem aizvien biežāk vēršas skolotāji, kuri sūdzas par stresu un pārgurumu. Esbjergas klīnikas psiholoģe Lēne Beha Jepesena (Lene Bech Jeppesen) stāstījusi, ka pēc notikušās reformas skolotājiem ir lielāka atbildība un garākas darba stundas, kuru dēļ viņi apzinās, ka nespēj pienācīgi sagatavoties nākamajai darba dienai. Turklāt krietni biežāk nekā iepriekš, skolotājiem nākas skaidroties ar neapmierinātajiem skolēnu vecākiem, kuri (gluži tāpat kā daļa pedagogu) neizprot notikušās reformas būtību un uzskata, ka izglītības kvalitāte ir pazeminājusies.

L.B. Jepesena stāstījusi, ka viņai, tāpat kā kolēģiem, aizvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad skolotājiem nepieciešama ilgāka ārstēšanās, atpūta un rehabilitācija. "Tiem, kuri cieš no pārāk liela stresa, varētu būt nepieciešams pat pusgads, lai atgūtos," viņa sacījusi. The Copenhagen Post raksta, ka šos novērojumus apstiprina decembra sākumā apkopotie statistikas dati. Salīdzinot ar pagājušā mācību gada sākumu, slimojošo skolotāju skaits Orhūsā pieaudzis par 26%, Kopenhāgenā par 31%, bet Odensē pat par 40%. Skolu vadītāju asociācijas (Skolelederforeningen) priekšsēdētājs Klauss Hjertdāls (Claus Hjortdal) sarunā ar Jyllands-Posten skaidrojis, ka viņu šāda situācija nemaz nepārsteidz, jo skolotāju arodbiedrība jau pirms reformas uzsākšanas aizrādījusi, ka to mēģina veikt pārāk lielā steigā, un pat streikojusi, lai nepieļautu tik steidzamu reformu. "Tik milzīgas izmaiņas, ko veic tik īsā laikā, nozīmē, ka aizvien vairāk skolotājiem nāksies ņemt slimības atvaļinājumus," viņš prognozējis. K. Hjertdāls atgādinājis, ka skolotāju veselības problēmas ir saistītas ne tikai ar garāku darba dienu, bet arī to, ka viņiem jāpierod pie absolūti jauniem darba apstākļiem - daudzas skolas likvidētas vai apvienotas, turklāt tagad parastajās skolās mācās arī bērni ar īpašām vajadzībām, kuri līdz šim apmeklēja specializētas mācību iestādes.

Decembra nogalē kļuvis skaidrs, ka situācija ir ļoti nopietna, jo daudzas skolas spiestas izmantot nekvalificētu darbinieku pakalpojumus, lai aizstātu slimos skolotājus, raksta The Copenhagen Post. Piemēram, 2013./14. mācību gadā tikai 7% aizstājēju bija personas bez atbilstošas izglītības, bet tagad tādu Dānijas sākumskolu klasēs ir jau 86%. "Man nav šaubu, ka šie aizstājēji dara visu, ko spēj. Tomēr no studentiem, kuri iespējams, tikai pērn beiguši vidusskolu, kuriem nav nedz zināšanu, nedz pieredzes darbā ar bērniem, nevar prasīt, lai viņi nodrošina izcilu izglītības kvalitāti," sacījis  nacionālās skolotāju asociācijas (Danmarks Lærerforening) vadītājs Anderss Bondo Kristensens (Anders Bondo Christensen).