PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2025. gada 06. maijs

Didzis, Gaidis

8084.jpeg
Foto: joserpizarro / 123RF
Vācijas skolās strādājošajām musulmanēm turpmāk būs atļauts mācību iestādē atrasties ar tradicionālajām galvassegām galvās. 

Šādu lēmumu pieņēmusi valsts Konstitucionālā tiesa, faktiski grozot pašas 2003. gada spriedumu, raksta ziņu aģentūra Reuters. Tajā pašā laikā tiesas interpretācija nav precīza, jo lēmumā norādīts, ka galvassegu aizliegšana ir iespējama, ja to valkāšana rada konkrētus draudus - tas paver vietu dažādiem traktējumiem.

Kopš 2003. gada, kad Konstitucionālā tiesa nosprieda, ka musulmaņu galvassegu valkāšana ir uzsvērta reliģiskās pārliecības demonstrēšana un ir pretrunā ar likumu, kas skolas norobežo no reliģijas, vairākās Vācijas federālajās zemēs pieņemti lēmumi, kas aizliedz skolotājām valkāt šīs galvassegas. Tieši šo lēmumu Konstitucionālajā tiesā apstrīdēja divas skolu darbinieces no Ziemeļreinas - Vestfālenes federālās zemes, un, kā noskaidrojies - veiksmīgi.

Tiesas spriedumu apsveikuši Vācijas vadošo partiju politiķi un federālās antidiskriminācijas pārvaldes vadītāja Kristīne Lidēra (Christine Lueders). Tomēr Vācijas skolotāju asociācija (DL) norādījusi, ka tā piemērošana var izraisīt problēmas, jo tiek pārkāpta skolu "reliģiskā neitralitāte". "Mēs baidāmies, ka atsevišķās skolās var notikt dažādi incidenti. Piemēram, nemusulmaņu bērnu vecāki var sākt protestēt pret to, ka skolēnus māca musulmaņu galvassegā tērpusies skolotāja," sacījis skolotāju arodbiedrības vadītājs Jozefs Krauss (Josef Kraus). Viņš arī norādījis uz to, ka tiesas spriedums neļauj skaidri saprast, vai šāda situācija ir uzskatāma par spriedumā pieminētajiem "konkrētajiem draudiem", vai nav.

Uz to, ka spriedumu iespējams traktēt dažādi, norāda arī daudzi interneta komentētāji. Daži no viņiem pat uzskata, ka tas ir klaji provocējošs, jo mudina musulmaņu galvassegu pretiniekus uz nekārtību izraisīšanu - tad šie "konkrētie draudi" būšot, un skolotājām varēs aizliegt galvassegu nēsāšanu. Jāatgādina, ka Vācijā izglītības joma ir katras federālās zemes pārziņā. Federālo zemju izglītības ministrijas pagaidām atturējušās komentēt tiesas spriedumu, gaidot sīkākus paskaidrojumu par to, kā tas realizējams praksē. Tomēr jau ir skaidrs, ka vairākās federālās zemēs (piemēram, Ziemeļreinā - Vestfālenē) nāksies veikt labojumus likumos. Berlīnes laikraksts TAZ tikmēr norāda, ka spriedumu savās interesēs var izmantot grupējums Patriotiskie Eiropieši pret Rietumu Islamizāciju (PEGIDA), kas kopš pagājušā gada rudens rīko plašas demonstrācijas, iebilstot pret to, ka kontinentā ieceļojušie musulmaņi uzspiež savu kārtību eiropiešiem.