Kopš septembra tiem, kuri uzsāk mācības augstskolās, jāparaksta vienošanās, ka viņi apņemas pēc studiju beigšanas zināmu laiku nostrādāt Ungārijā vai arī atmaksāt valstij naudu, kas ieguldīta apmācībā. The New York Times raksta, ka Ungārija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā ieviesta šāda sistēma.
The New York Times atgādina, ka 2008. gadā notikušajā referendumā pārliecinošs vairākums Ungārijas iedzīvotāju nobalsoja par to, ka valsts pakļautībā esošajās universitātēs un institūtos augstākajai izglītībai ir jābūt bezmaksas. Statistika liecina, ka pašlaik aptuveni 73% Ungārijas studentu mācās tieši valsts augstskolās, un līdz šim viņiem galvas par mācību maksu nebija jālauza. Taču pagājušā gada rudenī situācija mainījās. Formāli augstākā izglītība joprojām ir bezmaksas, taču pirmā kursa studentiem nākas parakstīt vienošanos, ka par katru mācību gadu, kas studēts par budžeta līdzekļiem, viņi apņemas divus gadus nostrādāt Ungārijā - iestādē vai uzņēmumā, uz kuru būs norīkoti pēc studiju beigšanas. Tiem studentiem, kuri nevēlēsies pildīt šos nosacījumus (piemēram, saņemot piedāvājumu strādāt labāk apmaksātu darbu kādā privātā uzņēmumā vai ārzemēs), būs jāatmaksā valstij nauda, ko tā iztērējusi viņu apmācībai.
The New York Times atzīst, ka, salīdzinot ar ASV vai Lielbritāniju, šī summa ir niecīga - 900 000 forintu (aptuveni 2100 latu) par trim apmācības gadiem, tomēr ungāru studentus, kuri pieraduši pie bezmaksas augstākās izglītības, šie jaunumi neapmierina, un pēdējo mēnešu laikā notikušas jau vairākas protesta akcijas. Izveidota pat studentu kustība ar nosaukumu HaHa, kas piedraudējusi ar pilsoniskās nepakļaušanās kampaņu, ja valdība neatcels kontraktu sistēmu. Studenti liek lielas cerības uz Eiropas Savienības (ES) institūcijām, norādot, ka tiek pārkāpta vienošanās par brīvu darbaspēka kustību. HaHa aktīvisti apelē pie tā, ka ikvienam ES pilsonim ir tiesības brīvi izvēlēties, kur strādāt, un Ungārijas valdība nevar uztiept studentiem darba vietas.
Taču arī amatpersonu rīcībā ir sava loģika. "Ik gadus mūsu augstskolas beidz simtiem zinātņu doktoru, kuru izglītošanai tiek ieguldīti ievērojami nodokļu maksātāju līdzekļi. Taču nav normāli, ka uzreiz pēc augstskolu absolvēšanas, šie speciālisti dodas strādāt uz Norvēģiju, Zviedriju vai Angliju. Es nevēlos padarīt studentus par vergiem, taču ir nepieciešams sabalansēt viņu intereses ar valsts interesēm. Valsts veic nopietnas investīcijas augstākajā izglītībā, un ir tikai normāli, ja augstskolu absolventu zināšanas tiks izmantotas valsts labā," lēmumu aizstāvējis Ungārijas cilvēkresursu ministrijas vadītājs Zoltans Balogs (Zoltan Balog).
Daudzi ungāru izglītības speciālisti atzinuši, ka strīds, visticamāk, beigsies ar to, ka Ungārija, gluži tāpat kā citas ES valstis, agri vai vēlu nonāks pie tā, ka lielākajai daļai studentu par izglītību būs jāmaksā. Bet pašlaik diskusijas lielākoties tiekot izmantotas politiskiem mērķiem, norādījusi Budapeštas Korvinusa universitātes speciāliste Agnesa Urbana (Agnes Urban). Viņa stāsta, ka liela daļa sabiedrības ir neapmierināta ar to, ka jaunieši gadiem ilgi par valsts budžeta naudu studē, bet uzreiz pēc augstskolas beigšanas dodas peļņā uz ārzemēm. "Kontraktu sistēmas ieviešana bija populistisks lēmums, kas patiešām ir nostrādājis," viņa saka. Opozīcijā esošie sociālisti savukārt mēģina piesaistīt gados jaunos vēlētājus solot, ka kontraktu sistēma tiks atcelta, taču aizmirst atgādināt, ka tieši sociālistu valdība savulaik bija tā, kas mēģināja ieviest maksas augstāko izglītību.
