PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2025. gada 06. maijs

Didzis, Gaidis

6780.jpeg
Foto: loganban / 123RF
Krievijā turpinās diskusija par to, vai vecāko klašu skolēniem ir lietderīgi uzdot mājasdarbus. Daudzi uzskata, ka skolēni jau tāpat tiek pietiekami noslogoti, gatavojoties vienotajam valsts eksāmenam.

Turklāt jauniešiem, kuri izvēlējušies studēt, piemēram, literatūru, mājasdarbu pildīšana fizikā nešķiet nepieciešama. Laikraksts Rossijskaja Gazeta norāda, ka viedokļi ir ļoti atšķirīgi, un pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams atbildēt uz ļoti būtisku jautājumu - kāda ir skolas misija? Vai tai jāgatavo jauniešus, kuri bez problēmām varēs iestāties augstskolā un studēt izvēlētajā specialitātē, vai arī skolu beidzējiem jābūt vispusīgi izglītotām personībām?

Laikraksts atgādina, ka vienotais valsts eksāmens sastāv no trim daļām - krievu valodas, matemātikas un skolēna izvēlētā mācību priekšmeta, kas saistīts ar viņa iecerēto specialitāti. Izlaiduma klašu audzēkņi gandrīz visu mācību gadu mērķtiecīgi tiek gatavoti šiem eksāmeniem, un lielākajai daļai vecāko klašu skolēnu pārējie mācību priekšmeti ir nepieciešami tikai vispārējai attīstībai. "Šī iemesla dēļ tie, kuri nolēmuši studēt tehniskās zinātnes, kā lieku apgrūtinājumu uztver prasību iemācīties no galvas kādu dzejoli, bet tie, kuri savu nākotni saista ar humanitārajām zinātnēm, nevēlas risināt fizikas vai ķīmijas uzdevumus," raksta Rossijskaja Gazeta.

Fonda Sabiedriskais viedoklis (Общественное мнение) veiktais pētījums liecina, ka 72% skolēnu vecāku Krievijā uzskata - lai dzīvē gūtu panākumus, viņu bērniem nepieciešams iegūt augstāko izglītību, kas, kā minimums, nozīmē labu vienotā valsts eksāmena nokārtošanu (ar sliktām atzīmēm nav cerību iekļūt budžeta grupā augstskolā). Tādēļ arī lielākā daļa vecāku uzskata, ka vidusskolas beidzamajās klasēs visa uzmanība būtu jākoncentrē uz tiem mācību priekšmetiem, kuros būs jākārto eksāmeni, bet citiem var nepievērst tik lielu vērību - arī atsakoties no mājasdarbu pildīšanas.

Pedagogi gan ir citās domās. "Apmācība bez mājasdarbiem ir neiespējama. Visa izglītības sistēma ir vērsta uz to, ka skolēni skolā saņem zināšanas, bet mājās tās nostiprina," ir pārliecināta Maskavas 1503. ģimnāzijas direktore Stella Cimbaļuka (Стелла Цимбалюк). Viņa atgādina, ka vēl padomju laikos - pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados - atsevišķās skolās eksperimentēts ar mājasdarbu atcelšanu vecāko klašu skolēniem, taču tas novedis pie būtiskas sekmju pazemināšanās. Maskavas Valsts tehniskās universitātes rektors Anatolijs Aleksandrovs (Анатолий Александров) piebilst, ka jau pašlaik pirmo kursu studenti nereti nezina elementāras lietas. "Nav iespējams sagatavot labus inženierus, kuriem nav ne jausmas par bioloģiju, ķīmiju vai ģeogrāfiju. Pat vēsture un literatūra šajā profesijā mēdz būs noderīgas," viņš uzskata.

Nedaudz citādāka pieeja ir bioloģijas skolotājam Aleksejam Ovčiņņikovam (Алексей Овчинников), kurš 2011. gadā ieguva Gada skolotāja titulu. Viņš uzskata, ka mājasdarbu uzdošana ir skolotāja atbildības sfēra, un mājasdarbu apjoms atkarīgs no tā, kā pats skolotājs organizējis darbu. "Ja viņš ir spējis panākt, ka skolēni lielāko daļu mācību materiāla apgūst un nostiprina stundās, tad noslogot skolēnus ar milzīgu mājasdarbu daudzumu nenāksies," viņš uzsver.