PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 18. jūnijs

Alberts, Madis

8212.jpeg
Foto: racorn / 123RF
Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti atbalstīja priekšlikumu par izdienas pensiju piešķiršanu.

Izdienas pensijas paredzēts piešķirt sporta, speciālās un pirmsskolas izglītības pedagogiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško deputātiem uzsvēra, ka šo grupu pedagogi ir pakļauti profesionālai izdegšanai un pastiprinātām veselības problēmām. I. Mikiško uzsvēra, ka arodbiedrība un pedagogi ir vienojušies, ka tieši šiem pedagogiem izdienas pensijas patlaban vajadzīgas visvairāk, informē ziņu aģentūra LETA.

Paredzēts, ka izdienas pensiju varētu saņemt pedagogi no 60 gadu vecuma ar 30 gadu pedagoģisko stāžu.

Izstrādātais likumprojekts paredz, ka izdienas pensiju piešķir 80% apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas, turklāt izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Izdienas pensijas izmaksa tiktu veikta līdz brīdim, kad iestājas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums. Plānots, ka šis likums spēkā varētu stāties nākamā gada 1.janvārī.

Aprēķini liecina, ka 2016.gadam šim mērķim no valsts budžeta būtu nepieciešami 435 052 eiro, kas tiktu izmaksāti aptuveni 90 skolotājiem gada garumā. Aprēķini veikti par provizorisko skaitu, kas varētu pieteikties uz izdienas pensijām, kā arī aptuveno vidējo attiecīgajās profesijās strādājošo darba samaksu. Norādīts, ka izdienas pensijai varētu pieteikties tikai aptuveni 10% no pedagogiem, tādējādi neradot lielu finansiālo slogu, pauda I. Mikiško.

"Naudas izteiksmē tas ir puskilometrs jauna asfaltēta ceļa. Vai mums nav šī puskilometra, ko nodrošināt tiem, kuri pēc ilgiem darba gadiem vairs nav spējīgi veikt pedagoga darba pienākumus?" sacīja I. Mikiško.

Tomēr Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens pauda, ka patlaban valstī ir negatīva fiskālā telpa, līdz ar to nav redzamas iespējas atbalstīt jaunās politikas iniciatīvas. A. Ašeradens uzsvēra, ka Latvija ļoti strauji noveco un darbaspēka attiecība pret pensionēšanās vecumu sasniegušo cilvēku skaitu kļūst nevienmērīga. Tāpat parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka pedagogu prognozes ir pārāk pozitīvas un ir maz ticams, ka iespēju pieteikties izdienas pensijām tiešām izmantos tikai minētie 10% pedagogu. Viņš uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jārezervē teju desmit reizes lielāks finansējums, lai spētu minētās pensijas izmaksāt viesiem tiem, kuriem tās pienāksies pēc likuma.

Lai gan komisija pauda atbalstu šim priekšlikumam, tomēr vairāki deputāti norādīja, ka izdienas pensiju piešķiršana atsevišķām pedagogu grupām varētu vēl vairāk saasināt konfliktu pašu pedagogu vidū, jo tiks "atvērta Pandoras lāde", kas pēc vienlīdzības principiem ļaus domāt, ka visiem pedagogiem var pieprasīt šādas izdienas pensijas. Turklāt ar šādu lēmumu varētu būt neapmierināti arī citu profesiju pārstāvji.