Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aģentūrai LETA norāda, ka šīs izmaiņas veicinās to, ka profesionālās izglītības iestādes, kas plāno iegūt kompetences centra statusu, un tās, kam jau tas piešķirts, papildu profesionālās vidējās izglītības programmām īstenos arodizglītības programmas, tādējādi "izpildot nozares pārstāvju pieprasījumu darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanai un veicinot elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām orientētu profesionālās izglītības sistēmu".

Ministrijā skaidro, ka PIKC ir profesionālās izglītības iestāde, kurā ir nepieciešamā materiālā bāze profesionālās kvalifikācijas ieguvei visās attiecīgajās nozares pamatprofesijās. Šādu centru uzdevums vienlaikus ir sniegt nepieciešamo metodisko atbalstu attiecīgās nozares profesiju apgūšanai citām profesionālās izglītības iestādēm un kalpot kā jaunāko tehnoloģiju apguves vietai gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Centri pilda arī eksaminācijas centru funkcijas, tai skaitā veic ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto kompetenču profesionālās kvalifikācijas novērtēšanu.

Izstrādājot grozījumus, ministrija izvērtējusi izglītības iestāžu pašreizējo situāciju profesionālās vidējās un arodizglītības īstenošanā, lai prognozētu izmaiņu ietekmi uz jaunu kompetences centru izveides iespēju nākotnē.

Lai pretendētu uz kompetences centra statusu, šobrīd profesionālo vidējo izglītību attiecīgajā izglītības iestādē jāiegūst ne mazāk par 800 izglītojamajiem Rīgā un ne mazāk par 500 izglītojamajiem citā administratīvajā teritorijā. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk šim skaitam pieskaitīs arī arodizglītību apgūstošos.

Pašlaik IZM padotībā ir 18 kompetences centri, tomēr analizējot datus no Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) uz pērnā gada 1.oktobri, ministrija secinājusi, ka neviena jauna izglītības iestāde nepretendēs uz PIKC statusu, jo arodizglītības programmās ir neliels izglītojamo skaits.

IZM arī secinājusi, ka tās padotībā ir četras izglītības iestādes, kurām nav piešķirts kompetences centra statuss un kuras tuvāko trīs gadu laikā nemaz nevarēs pretendēt uz to. Tā ir Aizkraukles Profesionālā vidusskola ar 326 izglītojamajiem, tai skaitā 42 arodizglītībā, Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola ar 373 izglītojamajiem, tai skaitā 68 arodizglītībā, Rīgas 3.arodvidusskola ar 279 izglītojamajiem, tai skaitā 248 arodizglītībā, un Rīgas Tirdzniecības profesionālajā vidusskola, kur ir 465 izglītojamie, bet arodizglītībā nemācās neviens skolēns.

Pēc ministrijas paustā, ne viena no izvērtētajām izglītības iestādēm pašlaik un tuvākajos trīs gados nevarēs sasniegt normatīvajos aktos noteikto izglītojamo skaitu, arī tad, ja izglītojamo skaitu papildina ar arodizglītību apgūstošajiem skolēniem.

Līdz ar to tuvākajā laikā jauni PIKC minēto grozījumu dēļ neveidosies.

Pamatojot grozījumu nepieciešamību, IZM uzsvēra, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajām darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm ir liels jauniešu īpatsvars, kuri nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm. Vairāk nekā divas piektdaļas no jauniešiem darba tirgū nonākot ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka nākamajos gados strauji samazināsies.

Pašlaik vairāk nekā 85 000 jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu samazināties, skaidro IZM.

Pēc ministrijas paustā, nākotnē izteiktāka nepietiekamība būs vērojama pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību, tai skaitā arodizglītību.