PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 18. maijs

Ēriks, Inese, Inesis

6407.jpeg
Foto: diego_cervo / 123RF
Šonedēļ noslēdzās pieteikumu pieņemšana bakalaura studijām. Formāli ņemot, kopējais secinājums, ko var izdarīt, – būtiski samazinās jauniešu interese par maksas studijām.

Cēloņi ir vairāki. Pirmkārt, to ietekmē demogrāfiskā situācija. Šogad lielākoties jaunieši, kas stājas augstskolu bakalauru programmās, bija 1993. gadā dzimušie. Ja mēs vērtējam tikai tos, kas ir oficiāli savu dzīvesvietu deklarējuši Latvijā, šogad vidusskolas izlaiduma gada jauniešu ir četrreiz mazāk nekā pirms trim gadiem. Turklāt jāņem vērā, ka daļa jauniešu jau labu laiku kopā ar vecākiem dzīvo ārzemēs un arī skolas pabeidz zemēs, kurās vecāki strādā. Atverot Latvijas statistikas gadagrāmatu, var ieraudzīt, ka nākamgad vēl vairāk un jau dramatiski samazināsies jauniešu daudzums vidusskolas izlaiduma gada vecumā. Savukārt pēc trim vai četriem gadiem jauniešu skaits vidusskolas izlaiduma gada vecumā būs divas reizes mazāks nekā 2009. gadā, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze. 

Savukārt budžeta vietās var atlasīt patiešām labākos studēt gribētājus. Pat vairāk. Specialitātēs, kurās bija tikai nedaudzas budžeta vietas, uzvara konkursā vairāk līdzinājās uzvarai loterijā. LU specialitātē Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija uz trim budžeta vietām pieteicās 303 pretendenti, bet LU specialitātē Starptautiskās ekonomiskās attiecības uz trim budžeta vietām pieteicās 294 pretendenti.

Turklāt pārrunas ar pretendentiem uz studiju vietām atklāj ainu, kad neiekļūšana budžeta vietā lielākai daļai no pretendentiem nozīmē atteikšanos no studijām šogad, jo pat relatīvi zemā mācību maksa – 100 lati mēnesī – (tas ir nieks pret tām astronomiskām summām, kas jāmaksā, mācoties labākajās ASV universitātēs), nav paceļama.

Tendences, kuras varēja vērot šovasar, augstskolu uzņemšanas eksāmenu laikā, atsedz to, ko sabiedrība vēlas no valdības un Izglītības ministrijas. Tā nav komercbanku aplaimošana ar jauniešu un viņu vecāku iedzīšanu studiju kredītu jūgā, bet gan tautsaimniecībā vajadzīgu speciālistu proporcijas regulēšana ar budžeta vietu skaitu. Valstij ir jānodrošina bezmaksas augstākā izglītība visiem tiem, kuri izvēlas valsts vajadzībām nepieciešamas specialitātes un kuri centīgi un disciplinēti apgūst savu specialitāti. Maksas izglītība un studiju kreditēšana, lai paliek nozarēs, kurās ir izteikta speciālistu pārprodukcija, kā arī tiem, kuri nedemonstrē uzcītīgu attieksmi pret zināšanu apguvi un sevis pilnveidošanu.