Šādu atziņu pauda starptautiskās konferences “Baltijas Māceklības alianse inovatīvai profesionālajai izglītībai” dalībnieki – partneri no Lietuvas, Igaunijas, Eiropas Komisijas, Starptautiskās darba organizācijas, darba devēji un profesionālās izglītības iestāžu pedagogi un audzēkņi.

Erasmus+ projekts darba vidē balstītu mācību attīstībai aizsākās 2015.gadā, kad tika izveidota profesionālās izglītības Baltijas valstu alianse kā ietvars sadarbībai starp trim Baltijas valstīm. Projekta laikā katrā no Baltijas valstīm ir īstenotas nacionāla līmeņa aktivitātes, notikusi pieredzes apmaiņa, kā veicamas reformas profesionālās izglītības jomā. Projektu noslēdzošā starptautiskā konference 25.janvārī ļāva izdarīt būtiskus secinājumus par paveikto.

IZM valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule, atklājot konferenci, uzsvēra: “Esam šeit pulcējušies mūsu jauniešu dēļ, lai parādītu viņiem profesionālās izglītības iespējas, veidotu prasmi izvēlēties mērķi un radītu pārliecību, ka sekmīga profesionālā karjera un darba dzīve iespējama tepat Latvijā. Darba vidē balstītas mācības Eiropas Savienībā tiek atzītas par vienu no labākajiem profesijas apguves veidiem. Un mēs, apzinoties šī mācību modeļa perspektīvas, esam veiksmīgi uzsākuši tā īstenošanu.”

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aktualizēja darba devēju lomu sekmīgā darba vidē balstītu mācību ieviešanā: “Uzņēmējiem nav viegli atvērt savus uzņēmumus jauniešiem. Taču vēlme saņemt gatavu produktu bez iesaistes mācību procesā šodien vairs nav efektīva.”

Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pārstāve Dana Bahmane, vērtējot Baltijas Māceklības alianses projekta rezultātus, atzinīgi vērtēja Baltijas partneru darbu šajā projektā: “Es redzu lielu gatavību iet tālāk un turpināt sadarbību. Šā projekta rezultāti ir ļoti konkrēti: mēs redzam audzēkņu pieaugumu, kas piedalās darba vidē balstītās mācībās. Bet tai pat laikā nepieciešami uzlabojumi sistēmā, lai šis piedāvājums netiktu ierobežots tikai nelielam audzēkņu skaitam. Un lokālajām, reģionālajām aktivitātēm ir jāsakrīt ar plašākām, visas Eiropas interesēm.”

D.Bahmane norāda, ka galvenais pozitīvais Erasmus+ projekta rezultāts ir ES atbalsta pielāgošana konkrētās valsts vajadzībām: “Latvijā jau ir izdevies pieņemt likumu [grozījumi Profesionālās izglītības likumā], kas nav bijis viegls darbs. Turklāt tas netika darīts “no augšas”, bet gan konsultējies ar visām ieinteresētajām pusēm. Lietuvā tas vēl ir sagatavošanas procesā.”

Pēc Rīgas Valsts tehnikuma un Ogres tehnikuma apmeklējuma D.Bahmane atzina: “Uz mani labu iespaidu atstāja izglītības iestāžu vide, kur viss ir jauns un jauniešiem pievilcīgs. Pamanāma ir arī skolu labā sadarbība ar vietējiem darba devējiem. Ir jūtama enerģija un entuziasms gan strādāt lokāli, gan veidot sadarbību ar skolām Igaunijā un Lietuvā.”