PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 14. aprīlis

Gudrīte, Strauja

Darba grupā izstrādā priekšlikumus ilgtspējīgam pedagogu darba samaksas modelim
Darba grupā izstrādā priekšlikumus ilgtspējīgam pedagogu darba samaksas modelim
Foto: pexels
Lai sagatavotu priekšlikumus pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei un izvērtētu pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmas ietekmi uz izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, šobrīd aktīvi strādā Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā starpinstitucionālā darba grupa. Līdz aprīļa beigām darba grupai jāsagatavo priekšlikumi, kā pilnveidot pedagogu darba samaksas principus un kā labāk uzskaitīt netiešās izmaksas izglītībā, kā arī jāsniedz priekšlikumi Latvijas skolu tīkla sakārtošanai.

Darba grupas vadītāja ir Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece, darba grupā strādā vairāki IZM eksperti, bet lielākā daļa darba grupas locekļu ir izglītības jomas pārstāvji, sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jomā Ināra Dundure, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, Rīgas pilsētas Izglītības pārvaldes priekšnieks, departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis, Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns, Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve, Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce, Ventspils novada domes priekšsēdētāja 1. vietnieks, Ugāles vidusskolas direktores vietnieks izglītības jomā Guntis Mačtams. 

Jāsaka liels paldies mūsu nozares sadarbības partneriem par viņu darbu un iniciatīvu, organizējot rūpīgu un detalizētu pētījumu par pedagogu darba slodzi un tai atbilstošas darba samaksas noteikšanu. Tā ir ļoti svarīga un noderīga informācija, lai pēc iespējas precīzāk varētu kopīgi identificēt un strādāt Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā. Datos balstīti lēmumi ir viena no sastāvdaļām, kā mēs organizējam lēmumu pieņemšanu un darba procesu arī šajā darba grupā.

Diskutējot par pedagoga slodzes maiņu, mums ir iespēja izvērtēt to darba apjomu, ko ikdienā veic viena no svarīgākajām reglamentētajām profesijām ne tikai Latvijā, bet jebkur pasaulē. Vienādojot darba stundu kopapmēru ar citām profesijām, arī daudz vienkāršāk būs iespēja demonstrēt to, cik vēl ir nepieciešams finansējums, lai izglītības profesija būtu adekvāti un līdzvērtīgi novērtēta ar citiem augstāko izglītību ieguvušo profesiju pārstāvjiem. Svarīgi atcerēties, ka, mainot slodzes stundas, automātiski palielinās arī apmaksa, piemēram, 790 (par 30 stundu slodzi) vietā tie ir 1  054€ (par 40 stundu slodzi).

Pedagoga profesijas prestižu veido iespēja radīt nākotnes Latvijas turpinātājus. Savā profesijā mīlēts pedagogs spēj darīt brīnumus. Protams, šajā procesā ir svarīgs samērīgums, kad galvenajam ģeneratoram (skolotājam) ir iespēja gan pienācīgi strādāt ārpus tiešā darba klasē, gan arī jauda būt kopā ar klasi kontaktā. Īpaši svarīgi tas ir šajos apstākļos, kad nedz skolotājs, nedz skolēns netiek "dzīvajā" klasē. Latvijā un citviet pasaulē turpinās cīņa ar Covid-19 pandēmiju, un tikai savstarpēji izprotot gan šodienu, gan sekas nākotnē, varam pieņemt ilgtspējīgus lēmumus.

Kādai jābūt proporcijai skolotāja darba stundu ietvaros, ir nākamais ne tik vienkāršais jautājums pēc darba slodzes izmaiņu jautājuma. Skolotājs ir viena no retajām profesijām, kuras ietvarus aicinātu mērīt ne tikai nedēļas vai mēneša nogrieznī, bet pat darba gada kopējā nogrieznī. Pedagogs, sākoties vasarai, alkst atpūtas, savukārt rudenī atkal ir pilns enerģijas dot bērniem to, kas uzkrāts. Arī starptautiski Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija tieši mēra šos gada kopējos skaitļus [1, 351], kur Latvijas pedagogi stundu skaita ziņā ir samērīgi ar citām valstīm, ko diemžēl gan nevar teikt par darba samaksas apmēru [1, 392].

Pārejot uz šo svarīgo jautājumu par darba samaksas apmēru, jāpiekrīt sociālo partneru aicinājumam turpināt pedagogu darba samaksu kāpināt atbilstoši šīs profesijas nozīmīgumam. Sasaistot ar konkrētu koeficientu pedagoga darba samaksu ar pārējo sabiedriskā sektorā strādājošo darba samaksu, būtu rasts racionāls un efektīvs rīks, kā jau vidējā termiņā spēt risināt šo jautājumu. Taču vienlaikus jāsaprot, vai Latvijas valsts budžets pēc Covid-19 pandēmijas spēs rast šos papildu līdzekļus, lai šādu rīku varētu iedarbināt. Patlaban starptautiski ne reiz vien tiek atgādināts, ka pēc pandēmijas būs ļoti svarīgi atgriezties jaunas kvalitātes skolā, jaunas kvalitātes izglītībā, un šī ir viena no tām investīcijām, kur valstīm ir aicinājums ieguldīt, lai šis kvalitātes lēciens notiktu un pārrāvuma ilgtermiņa sekas tiktu novērstas vai vismaz mazinātas [2], [3]. 

Covid-19 pandēmija ir izaicinājums visām profesijām. Nevar teikt, ka kāds ir mazāk cietis šajā kopējā nelaimē. Izglītības un zinātnes ministrija ikreiz izmanto iespēju, kā līdzvērtīgi ar citām valsts pārvaldes funkcijām atbalstīt savā nozarē strādājošos. Jo saprasts un atbalstīts skolotājs ir jau daļa no kopējā stāsta izejā no Covid-19 apstākļiem.

Ar pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas sanāksmju materiāliem, vebināru ierakstiem, citu valstu pieredzi, priekšlikumiem par 40 stundu darba nedēļu, kā arī atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ikviens interesents var iepazīties IZM mājaslapā.

Gaidām jūsu priekšlikumus, ierosinājumus, vērtējumu, lai kopīga darba rezultātā veidotu pārmaiņas, kuras dod pienesumu izglītības kvalitātei un uzlabo pedagogu darba dzīvi!

Daži avoti:

1.            OECD Education at a Glance database 2020.

2.            Lessons for education from COVID-19. A policy maker's handbook for more resilient systems. OECD, 17 Dec 2020.

3.            Reasons to be cheerful. The pandemic could give way to an era of rapid productivity growth. The Economist, 8 Dec 2020.

 

Informāciju sagatavoja: Dace Kalsone, Izglītības un zinātnes ministrijas eksperte finanšu plānošanas jomā