PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 23. jūlijs

Magda, Magone, Mērija

8469.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Jauniešiem vairāk jāmāca izprast inovāciju rašanos, nevis jāpiespiež mācīties fiziku un ķīmiju. 

Šādu viedokli šodien diskusijā par Latvijas konkurētspēju un investīciju vidi pauda Pasaules Ekonomikas foruma ekonomiste Karolīne Galvāne.

Diskusijā par Latvijas ekonomikas konkurētspēju kā viena no Latvijas problēmām izkristalizējās izglītība. Sarunā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka Latvijā ir pārāk daudz augstskolu, raksta ziņu aģentūra LETA.

"Augstskolu finansējums būtu jākoncentrē lielās reģionālās augstskolās, kurām būtu ambiciozāki mērķi, piemēram, iekļūt starp pasaules labākajām augstskolām," uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.

Viņš atzina, ka patlaban Latvija ražo produktus ar zemu pievienoto vērtību, tāpēc, lai šo problēmu risinātu, skolās nepieciešams ieviest obligātas ķīmijas un fizikas stundas. "Nav gluži jāmāca tikai ķīmija un fizika, bet arī citi priekšmeti. Tomēr patlaban sociālās un humanitārās zinātnes aizņem tik daudz vietas, ka Latvijai nav nākotnes perspektīvu," sacīja I. Rimšēvičs.

Arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra ķīmijas un fizikas nozīmi skolu programmās, tajā pašā laikā atzīstot, ka jebkādas reformas izglītības sistēmā ir jāveic prātīgi un nesteidzīgi.

Idejai par prātīgu reformu veikšanu izglītībā piekrita arī Pasaules Ekonomikas foruma ekonomiste, taču viņas ieskatā izglītības sistēmā nav jākoncentrējas uz uzspiestu fizikas un ķīmijas mācīšanu, bet gan vairāk jauniešiem jāskaidro, kas ir inovācijas un kā tās rodas.

"Jauniešiem vairāk jāskaidro, kas ir inovācijas, kā tās rodas, kas ir tehnoloģijas un kā tās mainās, paralēli rosinot jauniešus paust savas idejas. Jauniešus jārosina domāt, nevis piespiest mācīties ķīmiju un fiziku," uzsvēra K. Galvāne.