Kā žurnālistiem otrdien pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, IZM vēlas stiprināt pedagogu profesionālās organizācijas, lai tās, gluži kā citās nozarēs un jomās, pašas piedalītos savas kvalitātes latiņas definēšanā.

"Sistēma nekad nebūs stabila, ja tā tiks regulēta no ārpuses. Sistēmas iekšējie pašregulēšanas mehānismi, kas nosaka kvalitātes, kas pedagogam nepieciešamas sekmīgam profesionālam darbam, dod iekšējo stabilitāti," pauda ministrs.

Viņš ir pārliecināts, ka šādu atbalstu nav iespējams nodrošināt bez papildu līdzekļiem, un, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondiem, ir iespējams šajā procesā ieguldīt. K.Šadurskis gan piekodināja, ka IZM pati neplāno veidot profesionālo organizāciju - ministrija tikai mudinās jau esošās pedagogu profesionālās organizācijas sanākt kopā.

"Tas, kas mūsu interesē, ir spēcīgas profesionālas pedagogu organizācijas, kas lielā mērā, kā tas ir citās profesijās, pašas notur standarta latiņu un lielā mērā tādā veidā var pārņemt to vai citu valsts funkciju, kas būtu administratīvs diktāts, kur profesionālā vide pati piedalās savas kvalitātes regulēšanā. Profesionālo organizāciju stiprināšanai jāiegulda līdzekļi un jāpalīdz struktūras izveidē," teica ministrs.

Izvērtējot nepieciešamību izveidot nozares ekspertu padomi (NEP), tika secināts, ka, ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes nozares ekspertu padomes darbība būtu daudz plašāka par pedagoga darbības jomu, tad šis jautājums būtu jārisina citai darba grupai, kurai būtu plašākas kompetences un deleģējums lemt par šādas nozares ekspertu padomes izveidi. Turklāt tika secināts, ka vispirms būtu jāstiprina esošo skolotāju organizāciju kapacitāte, lai tās nākotnē kļūtu par NEP dalīborganizācijām, norādīts informatīvajā ziņojumā.

Vienlaikus tika izvirzīts priekšlikums veidot nozares profesionālo organizāciju saskaņā ar "no apakšas uz augšu" principu. Skolotāju profesionālā organizācija, kurā jābūt pārstāvētām pedagogu un dažādu citu izglītības jomas profesionālajām organizācijām un metodiskajām apvienībām, nodrošinātu pedagogu profesionālo kompetenču novērtēšanu, sniegtu profesionālo atbalstu un veiktu skolotāja profesijas attīstības plānošanu un kā sadarbības partneris piedalītos izglītības politikas attīstības un kvalitātes pārraudzības jautājumu risināšanā.

Apzinot Profesionālās organizācijas iespējamās kompetences, darba grupā tika izteikti vairāki priekšlikumi - pilnveidot pedagogu kvalifikācijas un sasniegumu novērtēšanas sistēmu un izstrādāt sertificēšanas sistēmu, piedalīties skolotāja profesijas standarta aktualizēšanā, piedalīties citu izglītības jomas profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādē un aktualizēšanā, veikt profesionālo kompetenču diagnosticēšanu un vērtēšanu, kā arī profesionālās pilnveides atzīšanu, veikt darba tirgus dinamikas monitoringu un prognozēt pedagogu pieprasījumu, plānot profesijas attīstību, piesaistot starptautiskus ekspertus un pedagoģijas zinātnes pārstāvjus.

Tāpat tika ieteikts izstrādāt pedagoga profesionālās ētikas kodeksu un piedalīties izglītības iestādes vadītāju ētikas kodeksa izstrādē, veidot izglītības nozares stratēģisko komunikāciju, lai celtu pedagoga profesijas prestižu izglītības iestāžu, pašvaldību, reģionālā un nacionālā līmenī, sniegt metodisko atbalstu un nodrošināt ar metodiskajiem resursiem, sniegt ieteikumus pedagoģijas studiju programmu satura pilnveidošanai, piedalīties pedagoģijas studiju programmu licencēšanā un akreditācijā, kā arī koordinēt tālākizglītību un profesionālo pilnveidi atbilstoši kompetenču diagnostikas un vērtēšanas rezultātiem, informē aģentūra LETA.

Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga pauda satraukumu, ka IZM grib koordinēt jaunas nacionāla līmeņa nozares nevalstiskās organizācijas izveidi. LIZDA vadītājai arī esot zināms, ka jaunajai organizācijai plānots piešķirt finansējumu 400 000 eiro gadā. I.Vanagai radies jautājums, vai attiecīgi ir paredzēts samazināt štatu valsts pārvaldes iestādēs.