PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 03. oktobris

Elza, Ilizana

Ja nav darba, jauniešiem ir tiesības būt dusmīgiem. Ko jaunieši gaida no EP un kāpēc nebalso?
Ja nav darba, jauniešiem ir tiesības būt dusmīgiem. Ko jaunieši gaida no EP un kāpēc nebalso?
Foto: Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”

Latvijas jaunieši no nākamā Eiropas Parlamenta (EP), ko vēlēsim 8. jūnijā, gaida lēmumus, kas mazinās nelabvēlīgās klimata pārmaiņas, gādās par godīgu nodarbinātības politiku un jauniešu mentālo veselību, kā arī vairāk iesaistīs jaunatni Eiropas Savienības (ES) nākotnes veidošanā.

 

Šāda atziņa izkristalizējās "Latvijas Avīzes" un TV 24 rīkotajā diskusijā "Vai viegli būt jaunam Eiropā?". Tajā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe, Latvijas Jaunatnes padomes Interešu aizstāvības eksperte un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekle Katrīna Leitāne, Kluba "Māja" prezidente Ance Mālkalna, "Latvijas Avīzes" žurnāliste Ilze Kuzmina, kā arī EP deputātu kandidāti Pāvels Kuzmins (Stabilitāte), kurš strādā par “Accenture Latvija” finanšu konsultantu, un Roberts Ozols (Nacionālā apvienība), šīs partijas jauniešu organizācijas pārstāvis, kā arī 14. Saeimas deputāta Jāņa Dombravas palīgs. Diskusiju vadīja žurnālists Ansis Bogustovs.

Katrīna Leitāne

"Bezdarba un nabadzības rādītāji jauniešu vidū ir augstāki nekā pieaugušo vidū. Tā ir ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīs. Jauniešiem ir tiesības būt dusmīgiem. Domāju, ka viņi esošo situāciju vērtē tā, ka iepriekšējās paaudzes viņus ir nodevuši," tik skarbi par jauniešu situāciju ES izteicās K. Leitāne.

Jā, tā ir, ka Latvijā 2021. gadā bija 14,8 procenti bezdarbnieku, bet citās ES valstīs šādu jauniešu skaits ir vēl lielāks, un ES vidēji šajā laikā 16,6 procenti jauniešu bezdarbnieku. Tikmēr vidējais bezdarba rādītājs ES valstīs ir zemāks.

Taču ES ir pievērsusies šo problēmu risināšanai. ES finansēta programma "Proti un dari!" ļauj jauniešiem ar mentora palīdzību uzlabot izglītību, iegūt pirmo darba pieredzi. Nesen noslēdzās programma "Pumpurs", kas sniedza dažāda veida atbalstu jauniešiem, kuriem ir risks pārtraukt mācības. Tiesa, šajās programmās ieguldītais finansējums droši vien nesīs augļus tikai pēc vairākiem gadiem.

Arī attiecībā uz mentālās veselības uzlabošanu, nākamais EP sasaukums varētu pieņemt lēmumus, prognozējusi eiroparlamentāriete no Latvijas Dace Melbārde.

Taču, lai EP vairāk ieklausītos jaunajā paaudzē un pieņemtu lēmumus, ko jaunatne sagaida, svarīgi, lai jaunieši būtu politiski un pilsoniski aktīvi, tostarp piedalītos EP vēlēšanās, kas Latvijā notiks 8. jūnijā.

Iepriecina, ka 2019. gada EP vēlēšanās tieši jauno vēlētāju (18 -24 gadi) vēlētāju skaits strauji pieauga – pat par 14 procentiem. Ja 2014. gadā balsoja tikai 28 procenti jauniešu, tad 2019. gadā – jau 42 procenti šī vecuma vēlētāju piedalījās vēlēšanās. Tomēr arī 2019. gada jauniešu vidū balsotāju bija mazāk nekā citās vecuma grupās.

A. Mālkalna piekrita, ka ar jauniešu pilsonisko aktivitāti Latvijā "ir problēmas", tomēr viņa uzskata, ka jauniešu politiskā pasivitāte saistīta arī ar to, ka jaunie cilvēki nejūtas pārstāvēti Eiropas institūcijās. Arī partiju politiskajās programmās jaunieši maz pieminēti un politiķi maz ko apņemas darīt viņu labā. Lai jaunieši sajustu saikni ar EP, svarīgi, lai arī tajā ievēlētie deputāti tiktos ar jauniem cilvēkiem, stāstītu, ko parlamentā darījuši Latvijas un jauniešu labā. "Tad nebūs tā sajūta, ka Eiropas parlaments ir tālu un mūs neietekmē," tā A. Mālkalna.

To, ka jauniešiem vairāk jāskaidro, kas ir ES, kādus labumus no tās var gūt, uzsvēra arī K. Leitāne. Vienlaikus viņa uzskata: jaunieši tomēr ir arī gana aktīvi, tādējādi dzenot sabiedrību uz priekšu, liekot mainīt sabiedrības attieksmi pret daudziem būtiskiem jautājumiem, piemēram, dzimumu līdztiesību, klimata un vides jautājumiem.

Arī pati ES, īstenojot dažādas jaunatnes programmas, tiecas uzlabot jauniešu aktivitāti. Piemēram, Eiropas Parlamenta vēstnieku skola dod iespēju 85 skolu skolēniem uzzināt vairāk par ES un EP darbu, daļai jauniešu ir pat iespēja aizbraukt uz EP. Tāpat arī Latvijas deputāti EP ir aktīvi: tiekas ar jauniešiem gan Latvijā, gan aicina ciemos uz EP.

Ar to ne vienmēr pietiek: jauniešiem trūkst izpratnes par iesaistes nozīmīgumu, jo gan skolā pietrūcis atbilstošas izglītības, gan arī tad var būt vecāku attieksmes dēļ. "Ja vecāki saka, ka visi politiķi melo, ka valstī viss ir slikti, tad jaunietis arī pārņem šo attieksmi," pauda A. Mālkalna.

Dažkārt jaunieši nebalso tāpēc, ka viņiem trūkst informācijas par politiskajiem procesiem un bail nokļūdīties.

R. Ozols uzskata, ka valsts aizsardzības dienests, kas nu būs obligāts daļai jauniešu, arī var dot labumu jauniešu pilsoniskās aktivitātes veicināšanai: dienests dos impulsu domāt par valstiskiem procesiem.

Viņaprāt, arī no jauniešiem pašiem lielā mērā atkarīgs, vai viņiem būs ietekme uz politisko lēmumu pieņemšanu. Piemēram, ja jaunietis darbojas kādas partijas jaunatnes organizācijā, viņam ir ne tikai iespēja partijas pasākumos satikt politiķus, bet pat atrast politikai tuvu stāvošu darbu un tad jau esot lielas iespējas ietekmēt lēmumus.

"Jauniešiem bieži vien ir nevis iespēju, bet iniciatīvas trūkums," viņš rezumēja.

Roberts Ozols (Nacionālā apvienība).

Pilnu rakstu par jauniešu iespējām ES un pilsonisko aktivitāti lasi un diskusiju skaties te.

Vairāk par EP vēstnieku skolu uzzini šeit.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

Līdzfinansē Eiropas Savienība

Reklāmraksts