PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 16. jūnijs

Justīne, Juta

11156.jpeg
Foto: Reinis Inkēns / Saeimas Administrācija
Arī dažas dienas pirms iespējama lēmuma pieņemšanas par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju nav vienprātības.

Neskatoties uz to, ka jautājumu par RPIVA likvidāciju Ministru kabinets varētu skatīt jau nākamnedēļ, vienprātība par šāda soļa nepieciešamību un pārdomātību joprojām nav panākta.

Vakar, 22.februārī, minēto jautājumu izskatīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, uz sarunu aicinot visas akadēmijas likvidācijā iesaistītās puses. Komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele jau sarunas sākumā, vadoties pēc jautājuma attīstības gaitas, aicināja klātesošos izvairīties no emociju uzplūdumiem, lai sarunu virzītu iespējami konstruktīvā gultnē.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis skaidroja, ka RPIVA likvidācija atbilst virknei plānu un rekomendāciju, kas rezultātā ļautu nodrošināt programmu kapacitātes kāpumu, koncentrēt līdzekļus un panākt pedagoģijas studiju kvalitātes uzlabošanos.

Politiķis norādīja, ka patlaban norit projekta tehnisko detaļu saskaņošana, kā arī tiek veikti nepieciešamie precizējumi, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) saņemtos ieteikumus.

Ministrs sēdes laikā mēģināja atspēkot līdz šim izskanējušās bažas par RPIVA likvidācijas lēmuma sasteigtību, tostarp uzsverot, ka IZM pirms lēmuma par RPIVA likvidāciju bija izvērtējusi citas reorganizācijas formas, secinot, ka tikai augstskolas likvidācijas spēs nodrošināt izvirzītos mērķus, informē aģentūra LETA.

Akadēmijas reorganizācijas forma, to likvidējot, Saeimas komisijā radīja virkni jautājumu. Parlamentārietis Ņiķita Ņikiforovs skaidroja, ka IZM piedāvātā forma, kas paredz reorganizāciju, likvidējot izglītības iestādi, nemaz nepastāv. Tam piekrita arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Neskatoties uz kritiku, IZM aizvien pieturas pie tā, ka izvēlētā reorganizācijas forma ir pareiza, nekam neliecinot, ka līdz jautājuma izskatīšanai valdībā ministrija varētu piedāvāt citu reorganizācijas formu.

Tāpat K.Šadurskis pauda nožēlu, ka diskusijas par RPIVA likvidēšanu pavadīja negāciju vilnis, kā arī iesaistīto pušu pārmetumi.

RPIVA rektore Daina Voita, klātesošiem izklāstot IZM nostājai pretējus argumentus, emocionāli norādīja kā uz tiesību aktu pārkāpumiem, tā arī uz paviršību un sasteigtību rīkojumprojekta un anotācijas izstrādē un papildināšanā. Kritiska tika veltīta ne tikai IZM rīcībām akadēmijas likvidēšanas plāna kontekstā, bet arī citām Latvijas augstskolām, tādējādi uzsverot RPIVA pārākumu atsevišķās novērtējumu pozīcijās, kas D.Voitas ieskatā būtu jāņem vērā, vērtējot akadēmijas likvidēšanas iespēju.

Reaģējot uz kritiskajām piezīmēm, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) pārstāvis pauda, ka ļoti daudzi studētgribētāji, kuriem neizdodas iestāties JVLMA, iestājas RPIVA, kur esot krietni vieglāk. Tāpat viņš kritiski novērtēja arī RPIVA zinātnisko publikāciju kvalitāti, uzsverot, ka "negribētu, lai tās būtu JVLMA darbinieku publikācijas".

Latvijas Universitātes (LU) prorektore Ina Druviete skaidroja, ka no universitātes puses procesa gaitā nevarēja dzirdēt pārmetumus citiem kolēģiem, vienlaikus solot, ka tādi netiks izteikti arī turpmāk. Tā vietā I.Druviete apliecināja, ka LU gatava konstruktīvi stādāt, lai lēmuma pieņemšanas gadījumā nodrošinātu tai uzliktās saistības.

Uzklausot RPIVA rektores situācijas vērtējumu, I.Viņķele atgādināja, ka vēl 2013.gada nogalē, kad izglītības un zinātnes ministra amatu ieņēma Vjačeslavs Dombrovskis, tika pausts aicinājums LU vērtēt sadarbības un apvienošanās iespējas ar RPIVA, vienlaikus jautājot, kas noticis pēc tam, saprotot, ka RPIVA reorganizācijas jautājums aktualizēts vien pēdējo divu mēnešu laikā.

I.Druveite skaidroja, ka līdz šim notikušas akadēmiskā personāla diskusijas, kā arī konferences, tomēr viņa atzina, ka plašāks process līdz šim nav ticis iniciēts. I.Viņķele pauda, ka vēsturisks ieskats procesa gaitā ir būtisks, lai izprastu, kas līdz šim "nogājis greizi".

Jautājumā par RPIVA filiāļu saglabāšanu K.Šadurskis uzsvēra, ka IZM rīkojumprojektā ietver nosacījumus, kas paredz LU saglabāt akadēmijas reģionālās filiāles. Arī I.Druviete apliecināja, ka LU ir sagatavots augstskolas Senāta lēmuma projekts, kas paredzēs turpināt īstenot izglītības programmas RPIVA filiālēs. Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts gan izteicās, ka IZM tas nebūtu jāsola, jo LU jau nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas varētu nolemt atteikties no RPIVA filiālēm.

"Nevienā dokumentā nav mūžīgu pastāvēšanas garantiju. Vienīgā institūcija, kas to var dot, ir baznīca," norādīja ministrs.

Sēdes noslēgumā I.Viņķele pauda, ka IZM būtu jāapzinās, ka valdības sēdē ministrija saņems tos pašus jautājumus, kas līdz šim izskanējuši dažādās tikšanās, kas saistīti ar RPIVA likvidāciju, un IZM būs jāspēj pamatot visi rīkojumprojektā ietvertie punkti, tostarp skaidri argumentējot likvidācijas, nevis kāda cita veida reorganizācijas veida pamatotību.