Šobrīd Latvijā ir par 15% mazāk skolu nekā pirms diviem gadiem. Šajā mācību gadā valstī joprojām strādā 291 skola, kurā ir mazāk par 100 skolēniem. Skolām jākļūst par daudzfunkcionāliem centriem, kurus izmanto ne tikai skolēni, bet arī citi apkārtnes iedzīvotāji. Par to tika runāts UNESCO pārstāvniecības Latvijā rīkotajā konferencē Izglītība ilgtspējīgai attīstībai, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
Kā izdzīvot lauku skolai

"Protams, skolas primārā funkcija ir izglītības sniegšana skolēniem, taču krīzes laika situācija liek pārskatīt skolas lomu un funkcijas," teic Sorosa fonda – Latvija pārstāve Aija Tūna. "Skolas nav jāsaglabā saglabāšanas pēc. Tās jāsaglabā, lai attīstītu. Skola būtu jāizmanto visu gadu visas septiņas nedēļas dienas. Skolai jādomā, kas ir vajadzīgs apkārtnes iedzīvotājiem."
Nesen noslēdzās fonda iniciatīva Pārmaiņu iespēja skolām, kuras ietvaros 53 lauku skolās nonāca gandrīz 1,4 miljoni eiro. Šis finansējums tika izmantots, lai uz skolām aicinātu vietējās apkārtnes iedzīvotājus, piedāvājot viņiem dažādas nodarbības. Daļa no nodarbībām bija tālākizglītības kursi, kas varētu palīdzēt to absolventiem atrast darbu, piemēram, datorkursi. Tieši tobrīd ekonomiskās krīzes dēļ valsts un pašvaldības samazināja finansējumu interešu izglītībai. Taču nauda tika tērēta ne tikai pedagogu algām, bet arī nodarbībām nepieciešamo materiālu un tehnikas iegādei, telpu remontdarbiem, apkārtējās vides labiekārtošanai, piemēram, dažviet tika izveidoti rotaļu laukumi. Citās pašvaldībās skolu telpās tika atvērtas dušas vai veļas mazgāšanas telpas, kas bija pieejamas visiem apkārtnes iedzīvotājiem.
Kaut projekts beidzies, daudzviet skolās izveidotais daudzfunkcionālais centrs turpina darboties. Piemēram, Jēkabpils novada Dunavas pamatskola tagad tiek izmantota arī kā vietējā bibliotēka, jo skolas un pagasta bibliotēka nu ir zem viena jumta un pieejama visiem. Jēkabpils novada pašvaldība skolā rīko dažādus seminārus. Skolā izveidota tradīciju zāle, kas nu aizstāj kultūras namu. Tāpat sporta zāle, kad beigušās stundas, pieejama iedzīvotājiem, pastāstīja pašvaldības projekta speciāliste Gunta Dimitrijeva. Pašvaldība atvēlējusi nedaudz naudas viena centra darbinieka nepilnas slodzes algai, taču pasākumi centrā tiek rīkoti arī uz entuziasma pamata. Skola nu ir arī atvērta vietējo nevalstisko organizāciju sanākšanām.
"Mēs priecājamies, ka skola turpina dzīvot. Ja tās nebūs, arī apdzīvotās vietas vairs nebūs," teica G. Dimitrijeva. Skolām tiek ieteikts sagatavot arī izglītības programmas pieaugušajiem, lai tiem, kas vēlas mācīties vakarskolā, būtu iespēja iegūt izglītību tuvu dzīvesvietai.
Vecumnieku novada Kurmenes skolu no likvidācijas gan nepaglāba arī tajā izveidotais izglītības centrs. Kurmenes izglītības un kultūras biedrības "Viļņi" pārstāve Kristīne Jansone sacīja, ka projektam tomēr kaut nedaudz izdevies iekustināt vietējo sabiedrību un jaunieši tagad vēlas iemācīties rakstīt projektus. Biedrība turpināšot organizēt dažādas mākslinieciskas aktivitātes, piemēram, plānota tekstilmozaīkas izstāde un nodarbības. Tā kā finansējuma pasniedzēju algošanai vairs nav, par nodarbību tās apmeklētājiem būs jāmaksā. Nodarbības vairs nenotiek skolas telpās, ēka ir slēgta. Taču citviet vietējās nevalstiskās organizācijas turpina izmantot slēgto skolu telpas. Tā noticis, piemēram, bijušajā Nagļu pamatskolā un Upmalas pamatskolā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Inita Juhņēviča teic – skolēnu skaits sarūk un šādi turpināsies tuvākos piecus gadus. Turklāt šajā mācību gadā skolēnu skaits samazinājies pat straujāk, nekā IZM prognozēja. Iespējams, prognozes ar realitāti nesaskanēja tāpēc, ka IZM ņēmusi vērā tikai dzimstības tendences, taču skolēnu skaits samazinās arī ģimeņu emigrācijas uz ārzemēm dēļ. Skolēnu skaits samazinās visos reģionos, tas krītas arī lielākajā daļā novadu. Tajā pašā laikā Pierīgas novados skolēnu skaits būtiski pieaudzis – Ādažu novadā pat par 28 procentiem. Līdzīga situācija ir arī Ķekavas un Mārupes novados. Pārsteidzoši, ka par septiņiem procentiem skolēnu skaits palielinājies arī pierobežas pilsētā Zilupē. Tikmēr lielāko skolēnu skaita kritumu piedzīvojuši Limbaži, Jaunjelgava un Jēkabpils novads, kur skolēnu ir aptuveni par 12 procentiem mazāk nekā pērn.
I. Juhņēviča sacīja, ka IZM politika vērsta uz mazo lauku skolu saglabāšanu. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) gan uzskata – ja netiks uzlabota skolu finansēšanas sistēma, mazajām lauku skolām draud turpmāka iznīcība. Tāpēc LIZDA lūgusi Valsts prezidentu Andri Bērziņu pievērsties mazo skolu liktenim. Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Olga Kokāne uzskata, ka nepieciešama īpaša programma skolu saglabāšanai vismaz pierobežas novados.