PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis

Gundega, Terēze

10158.jpeg
Foto: vadimgozhda / 123RF
Maija vidus ir klāt, tātad arī atzīmju izlikšanas brīdis ir strauji pietuvojies. Lai arī daudziem savas gala atzīmes jau sir skaidras, citiem vēl priekšā nozīmīgi eksāmeni. 

Nav starpības, vai mācies uz desmitniekiem un vienīgais kauna traips tavā liecībā ir astotnieks, vai  arī arī atzīmes visa gada garumā veido valša ritmu. Uztraukums pirms gala pārbaudījumiem ir pazīstams ikvienam, tādēļ ceram, ka šeit paustie padomi palīdzēs, lai eksāmenu laikā saglabātu vēsu prātu un jūnijā varētu lepoties ar saviem rezultātiem. 

Daudziem pazīstama izmisuma sajūta, kas piezogas eksāmenu laikā, taču nav iemesla tai ļauties. Saglabājot mieru un vēsu prātu, iespējams sagatavoties gala kontroldarbiem, eksāmeniem un sesijai, ja vien ievērosi dažus konkrētus ieteikumus. Protams, lai tiktu pie patiešām labiem un izciliem rezultātiem galvenais ir cītīgi mācīties visa gada garumā. Taču arī tad, ja līdz šim neesi bijis tik čakls, cik gribētos, nemet plinti krūmos! Ar pareizo attieksmi, apņēmību un darbības plānu šo laiku pārdzīvosi itin veiksmīgi.

Laika zagļi

Noskaidro, kas ir nevajadzīgās darbības, kuras tev traucē efektīvi izmantot laiku, un izvairies no tām! Daži no izplatītākajiem laika zagļiem:

  • Garas sarunas ar klases un kursa biedriem,
  • Sociālo tīklu regulāra pārbaude
  • Darbi, kas neattiecas uz tevi 
  • Tālruņa zvani, uz kuriem var atbildēt īsi
  • Nevajadzīgu e-pasta vēstuļu izskatīšana
  • Centieni paveikt darbu perfekti it visos sīkumos
  • Nekārtība uz rakstāmgalda
  • Darbu atlikšana - lielākais vaininieks no minētajiem

Kad kārtējo reizi spied “ielogoties kādā no sociālajiem tīkliem, lai apskatītu, kā paziņas pavadīja nedēļas nogali, vai tver telefonu, lai atvērtu kādu no izklaides un saziņas aplikācijām, padomā, vai tas tiešām ir tik svarīgi brīdī, kad beidzot jāķeras pie grāmatām?

Efektīvāk lasīt un atcerēties

Lasot mācību literatūru, ik pa brīdim atbildi uz vairākiem jautājumiem:

  • Par ko rakstīts šajā nodaļā: kas? ko? kad? kur? kāpēc? kā?
  • Kāda ir tās saistība ar iepriekšējo nodaļu/apkašnodaļu?
  • Kas no tā izriet?
  • Kā es varēšu izmantot tajā iegūto informāciju?
  • Cik daudz no tā es jau zinu? Cik daudz man jāzina?

Efektīvāk mācīties

  • Sagatavo eksāmenu grafiku, kuru novieto redzamā vietā. 
  • Izvēlies piemērotu vietu mācībām, kur jūties ērti un tevi nekas netraucē. 
  • Sagatavo mācību grafiku, kurā katram priekšmetam ierādīta atbilstoša vieta, vadoties no prioritātēm.
  • Saproti, kā tev ir produktīvāk mācīties, vienatnē vai grupiņā. Ir cilvēki, kuri labāk koncentrējas, ja var individuāli pievērsties mācībām, taču citi daudz labāk jūtas, mācoties kopā, jūtot klasesbiedru atbalstu, kā arī vienmēr ir iespēja kādam pajautāt nesaprasto vai pārliecināties par pareizo atbildi.
  • Katru dienu atstāj laiku atkārtošanai.
  • Veic atkārtošanu kā aktīvu procesu. Tā nav tikai pierakstu lasīšana - sagatavo pārskatus, diagrammas, testus, kopsavilkumus, tēzes!
  • Piedāvā, lai tuvinieki pārbauda tavas zināšanas. 
  • Ierobežo gatavošanās laiku! Divas stundas mērķtiecīgas darbības ir labāk nekā četras stundas bezmērķīgas lasīšanas. Visu vakaru miegainām acīm skatīties cauri grāmatai un ik pa brīdim ļaut galvai nokrist spilvenos nebūs ne uz pusi tik vērtīgi kā kaut vai tikai viena intensīva darba stunda.

Efektīvāk atpūsties

  • Tiklīdz jūti, ka uzmanība samazinās un prāts ir noguris, atpūties. Pauzēm nevajag būt ilgām, varbūt pietiks ar 5-15 minūtēm. Neaizmirsti vismaz ik pēc 40 minūtēm atpūtināt acis, sevišķi, ja mācies pie datora.
  • Enerģiju atjaunos regulāri fiziski vingrinājumi mācību pauzēs. Tici vai nē, skrējiens svaigā gaisā ir lietderīgāks par ieslīgšanu vēl dziļāk krēslā, lai noskatītos seriāla jauno sēriju. 
  • Atalgo sevi, ja viss tiek paveikts saskaņā ar plānu!

Pat, ja mācību vielu esi apguvis izcili, varbūt psiholoģiski neesi gatavs pārbaudījumiem. Ja, domājot par došanos eksāmena telpā, tu šausmās ieplet acis vai noklājies aukstiem sviedriem… visticamāk, ka arī tu ciet no stresa. Lai to mazinātu, psiholoģe Biruta Briško iesaka, kā pašam sevi nomierināt: veikt elpošanas vingrinājumus, atslābināt muskuļus, kā arīar domām, izteikumiem mierināt sevi un atbrīvoties no spriedzes.

Protams, neliels stress cilvēku mobilizē, prāts darbojas ātrāk un tā uztveres spējas ir lielākas. Ja vien tas nekļūst apgrūtinoši, minimāls stress ir pat ieteicams. Svarīgi, lai tuvinieki būtu atbalsts, nevis radītu papildu raizes. Vecāki nedrīkst jauniešus „negatīvi kodēt” un radīt sajūtu, ka slikti nokārtots kontroldarbs vai eksāmens būs traģēdija, kas ietekmēs turpmāko dzīvi.

Nakts pirms eksāmena…

Lai gan liela daļa skolēnu un studentu no visiem iespējamajiem vakariem tieši šo izvēlas par piemērotāko visa priekšmeta apguvei, labāk laicīgi doties gulēt. Cenšoties iekalt zināšanas pēdējā naktī, tu būsi neizgulējies, noguris un neapmierināts – diez, vai šādā kondīcijā varēsi uzrādīt savu labāko rezultātu. Psiholoģe B. Briško pirms došanās pie miera iesaka izvēdināt telpu, atslābināties siltā vannā tieši pirms gulētiešanas, iedzert glāzi silta piena vai tēju ar medu (tikai ne stipru tēju vai kafiju) un mierīgi ļauties miegam. 

10 minūtes pirms eksāmena

  • Pārliecinies, vai tev ir viss nepieciešamais – divas pildspalvas un pārējais, kas ir paredzēts darba izpildei (zīmulis, dzēšgumijas, lineāls utt.) 
  • Paņem līdzi ūdens pudeli, ja tas ir atļauts
  • Aizej uz labierīcībām.
  • Neļaujies panikai! Ja citi tevī rada trauksmi, labāk paej uz brīdi malā, aizver acis un dziļi elpo.
  • Klausies mūziku – neskaitāmos pētījumos pieradīts, ka klasiskās mūzikas klausīšanās pozitīvi iedarbojas uz smadzeņu darbību.
  • Apēd vienu šokolādes tāfelīti – arī tas palīdz domāšanai.  
  • Ja esi māņticīgs – apgriezies ap savu asi, palecies un piecreiz pietupies. Lieliski, pie reizes esi arī izstaipījies. :)

Dodoties pretī nezināmajam, atceries: koncentrējies tikai uz savu darbu, neskaties apkārt, paturi prātā, ka pavisam drīz tas būs beidzies, tādēļ tagad jāizdara labākais, ko spēj! 

Veiksmi!

 

Eksāmeni no personīgās pieredzes:

Pirms eksāmeniem sevišķa uztraukuma nav. Vakaros dzeru tēju un klausos tikai mierīgu mūziku. Ļoti palīdz, ja par katru tēmu uzrakstu nelielus špikerus jeb nelielus konspektus. To rakstīšana ir mācīšanās process, kas ļauj informāciju atcerēties daudz labāk, sevišķi, ja rakstu tos ar roku. Pēc tam špikerus, protams, pat nemēģinu izmantot, jo to rakstīšanas procesā, visu esmu jau iemācījusies no galvas! Kontroldarbu laikā man ļoti svarīgi, lai līdzi būtu ūdens, ko padzerties, un kāda šokolādīte, kas sniedz enerģiju un palīdz koncentrēties.

-  Agnese, 19 gadi

Dažas dienas pirms pārbaudījuma es izpildu visus iepriekšējo gadu eksāmenus. Tad visu pārskatu un vēlreiz izpildu to, kas man nepadevās. Iepriekšējā vakarā laicīgi eju gulēt un speciāli neko nemācos, vienīgi nolieku aizpildītās lapas zem spilvena. Var šķist muļķīgi, bet man tas liek justies mierīgāk.

No rīta vairs neko neatkārtoju, jo tas tikai rada stresu.  Uz eksāmenu jāiet ar vēsu prātu. Ja visu gadu esi normāli mācījies, tad tā būs arī eksāmenā. 

- Lauma, 18 gadi

Eksāmenus uztveru kā kontroldarbus. Nekas traģisks nevar notikt! Gatavoties eksāmeniem nav nekas sarežģīts un spēcīgām matemātisku aprēķinu formulām apvīts. Jālasa literatūra, kuru lasīji visu gadu un jāpārskata klades. Jāsaprot tieši tas, ko līdz tam nesaprati un jāvēršas pēc palīdzības pie skolotāja vai privātskolotāja, kas visu spēj ’zskaidrot krietni vien ātrāk. Es pirms eksāmeniem gāju pie privātskolotāja un vēlāk zināju, ka visu varēšu uzrakstīt savam līmenim atbilstoši. Citiem ieteiktu nepaslinkot un apmeklēt konsultācijas pie mācību priekšmeta skolotāja.

- Mārtiņš, 21 gads 

Rakstā izmantotā literatūra - Losons Kens. Sekmīga darba laika parvaldība, Rīga: Zvaigzne ABC, 2010., Deinova Seila. Kā pārdzīvot jūsu bērna tīņa gadus, Rīga: Asja, 1996.