Droši vien mācību stundās esi dzirdējis, ka klimatu raksturo gaisa temperatūra, vēja ātrums, nokrišņi un daudzi citi meteoroloģiski elementi. Par klimata pārmaiņām varam runāt tad, ja ilgstošā laika posmā novērota kādai teritorijai neraksturīga laikapstākļu maiņa, piemēram, paaugstinās vidējā temperatūra, kūst ledāji un sniegs Arktikā, atsevišķus reģionus pārsteidz karstuma viļņi, un applūst vietas, kurās agrāk plūdi nebija pieredzēti. Par klimata pārmaiņām liecina arī tas, ka dabā izzūd dažādas augu un dzīvnieku sugas -tas viss ietekmē ekonomiku, vidi, mūsu veselību un ikdienu.

Kas izraisa klimata pārmaiņas?

Klimata pārmaiņas ir lēns un sarežģīts process – mūsu šīs dienas rīcība klimata pārmaiņās atspoguļosies vien pēc 20 - 30 gadiem. Lai gan klimata pārmaiņas bijušas novērojamas visā zemeslodes attīstības vēsturē, tomēr pašlaik tās attīstās ļoti strauji, tādēļ šai problēmai pievērsta visa pasaules uzmanība.

Kas izraisa klimata pārmaiņas? Zinātnieki uzskata, ka pie vainas galvenokārt ir cilvēks un viņa saimnieciskā darbība – cilvēkam iegūstot un izmantojot dažādus fosilos kurināmos, piemēram, ogles, gāzi un naftu, atmosfērā nonāk siltumnīcefektu izraisošas gāzes. Savukārt, siltumnīcefekta dēļ visā pasaule paaugstinās gaisa temperatūra, tādā veidā ietekmējot arī klimatu.

Fosilie kurināmie galvenokārt tiek sadedzināti, lai iegūtu dažādas preces un pakalpojumus, tātad – klimata pārmaiņas tiešā veidā ietekmē arī mūsu ikdienas pirkumi veikalā, kā arī tas, ka arvien biežāk pārvietojamies ar transportlīdzekļiem, kuriem nepieciešama degviela. Siltumnīcefektu izraisošās gāzes atmosfērā rodas arī dabiski, piemēram, vulkāna izvirduma laikā vai arī saules aktivitātes rezultātā, taču kopš pirmsindustriālā laikmeta sākuma ļoti strauji pieaudzis cilvēka radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju īpatsvars.

Kā es varu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt?

Klimata pārmaiņas ir neizbēgamas, tomēr mēs varam tām pielāgoties un tās mazināt. Lai gan sākumā var šķist, ka pie klimata pārmaiņām vainojami lielie ražošanas uzņēmumi, patiesībā klimata pārmaiņas ir arī tava un tavu līdzcilvēku atbildība, jo ikviens cilvēks ir dabas sastāvdaļa, bet daba - tas ir kopums, kurā viss ir savstarpēji saistīts. Tas nozīmē, ka iesaistīties un risināt vides un klimata jautājumus var ne tikai pieaugušie, bet arī skolēni un jaunieši – svarīga ir vēlme rīkoties, kā arī zināšanas un izpratne par vidi un tajā notiekošajiem procesiem.

Vairāk par vidi un klimata pārmaiņām iespējams uzzināt ne vien mācību grāmatās, enciklopēdijās un internetā, bet arī spēlējot dažādas interaktīvas spēles un vērojot dabas procesu paraugdemonstrējumus. Tas iespējams Latvijas Dabas muzejā, kur ekspozīcijā ‘’Cilvēks un vide’’ bērniem un jauniešiem saistošā veidā iespējams uzzināt par klimata pārmaiņu cēloņiem, izpausmēm un vides aizsardzības jautājumiem. Uz Latvijas Dabas muzeju iespējams doties ne tikai ar ģimeni, bet arī ar klasesbiedriem un skolotāju, aizvadot mācību stundu mazliet neierastā un interesantā veidā.

Daži ieteikumi, kā ikdienā dzīvot videi un klimatam draudzīgāk:

-              Taupi ūdeni un enerģiju! Izslēdz gaismu, izejot no telpas, aizgriez ūdens krānu, mazgājot zobus. Šīs mazās un ikdienišķās ikdienas lietas palīdzēs samazināt nepieciešamību pēc fosilajiem kurināmajiem, tātad – atmosfērā nonāks mazāk siltumnīcefektu izraisošo gāzu.

-              Izslēdz elektroierīces, kad tās neizmanto! Nenoliedzami, ka elektroierīcēm 21. gadsimtā ir liela loma mūsu ikdienā. Ja viedtālruni pēc tā uzlādes atvienojam no strāvas avota un no elektrības rozetes izņemam arī telefona lādētāju, tad ar tādām elektroierīcēm kā televizors grēkojam, un tā elektrības vads bieži vien ir nemitīgi pieslēgts strāvas avotam. Tomēr, lai arī izslēgts, tas tāpat patērē enerģiju, un šādu elektroenerģijas patēriņu sauc par nelietderīgu. Apjautājies vecākiem, vai ierīcēm tavās mājās ir standby jeb gaidīšanas režīms. Arī tādā veidā palīdzēsi samazināt nepieciešamību pēc fosilajiem kurināmajiem, jo tie tiek izmantoti elektrības ražošanā. Pateicoties apkurei, garos un drēgnos ziemas mēnešus telpās pavadām silti un omulīgi. Tomēr arī siltuma ražošanā tiek izmantoti fosilie kurināmie – lai enerģija, kas izmantota siltuma radīšanai, tiktu izmantota lietderīgi, aicini savus vecākus ‘’nepārkurināt’’ telpas. Tādos brīžos bieži vien atveram vaļā visus logus, lai telpas izvēdinātu, kā rezultātā telpas atkal kļūst aukstas, bet telpu piesildīšanai izmantotā enerģija patērēta nelietderīgi.

-              Pirms iegādājies kādu preci, apdomā, vai tā tev patiešām ir nepieciešama. Teju visas preces ražošanas procesā tērē dabas resursus un rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Piemēram, ja zini, ka tavās mājās krāna ūdeni dzert ir droši, nepērc ūdeni plastmasas pudelēs, bet iegādājies vairākkārt izmantojamu pudeli, kuru vari uzpildīt atkārtoti un ņemt līdzi, kad un kur vien vēlies.

-              Izvairies no plastmasas maisiņiem, salmiņiem, pārtikas kastītēm un iepakojumiem – diemžēl vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti veido aptuveni pusi no visiem Eiropas pludmalēs atrastajiem jūras atkritumiem. Arī plastmasas ražošanā tiek izmantoti fosilie kurināmie, bet plastmasas sadalīšanās laiks dabā ir ļoti ilgs. Izmanto auduma maisiņus, metāla, stikla vai papīra salmiņus, kā arī stikla vai papīra iesaiņojamo materiālu, kuru var nodot otrreizējai pārstrādei.

-              Šķiro atkritumus un nodod tos pārstrādei – no sašķirotā iespējams iegūt izejmateriālus jaunu lietu ražošanai. Piemēram, no sašķirota plastmasas iepakojuma var ražot apģērbu, rotaļlietas, mēbeles, somas un citas ikdienā noderīgas lietas. Tā kā nav nepieciešams ražot jaunus izejmateriālus, tādā veidā tiek patērēts mazāk enerģijas un taupīti dabas resursi.