Tikai vienā no piecām ģimenēm vecāki mēdz taujāt, ko jaunietis dienas laikā internetā jaunu iemācījies, interesantu izlasījis, par ko iesaistījies diskusijā, vai iepazinies ar kādu.

“Vecāki dažkārt neizprot un neiedziļinās digitālajā vidē, kurā ik dienu uzturas jaunieši. Savukārt regulāras, ieinteresētas un cieņpilnas komunikācijas trūkums noved pie nevajadzīgiem izaicinājumiem. Pētījumā teju trešdaļa Latvijas jauniešu saka – viņi būtu saskārušies ar mazāk problēmām, ja vecāki būtu snieguši lielāku atbalstu un vairāk mācījuši tieši interneta lietošanas sākuma posmā,” saka Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Tikai puse jauniešu atzīst, ka viņu ģimenē bijusi panākta vienošanās par interneta un viedtālruņa lietošanas noteikumiem, turklāt katrā ceturtajā ģimenē tos jāievēro tikai bērniem. Ģimenēs ir atrunāts, piemēram, ka viedtālrunim vienmēr jābūt uzlādētam (79%), sociālajos tīklos nedrīkst izvietot personīgu informāciju (70%), aizliegums lietot viedtālruni maltītes (54%) vai ģimenes pasākumu (55%) laikā, ierobežots laiks internetā (22%), ka viedtālrunis netiek izmantots pirms gulētiešanas (20%). Puse aptaujāto ir tikuši sodīti, atņemot viedtālruni vai ierobežojot interneta lietošanu (45%).

Lai arī daļa jauno cilvēku atzīst, ka vecāki būtiskākos jautājumus par interneta un viedtālruņa lietošanu ir stāstījuši, tomēr gana daudzi min tēmas, par kurām ģimenē nekad nav notikusi saruna, piemēram, kā aizsargāt tālruni pret vīrusiem (53%), izvērtēt internetā atrasto un lasīto informāciju (41%), meklēt informāciju (40%) vai rīkoties problēmsituācijās internetā vidē un kad lūgt palīdzību pieaugušajiem (33%).

“Patlaban sadarbība starp bērniem un viņu vecākiem interneta lietošanas jomā Latvijā vairāk ir vērsta uz savstarpēju kontroli un aizliegumiem, mazāk uz kopīgu un līdztiesīgu komunikāciju un problēmu risināšanu,” uzskata Latvijas Universitātes Izglītības, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Izglītības zinātņu un pedagoģiskās inovācijas nodaļas vadītāja Zanda Rubene. “Ģimenēs nepieciešams veicināt cieņpilnu komunikāciju starp dažādu paaudžu interneta lietotājiem, pilnveidojot digitālo kultūru. Komunikācijā būtu jāpāriet no aizliegumiem un brīdinājumiem uz sadarbību un visiem ģimenes locekļiem saistošiem noteikumiem interneta izmantošanas jomā.”

"Ja ierīces ģimenē tiek lietotas droši un jēgpilni - tās palīdz ikdienā, darbam, izklaidei un saziņai ar draugiem, tad varam runāt par labu digitālo veselību. Modernās tehnoloģijas ļauj justies labāk un sasniegt vairāk,” saka bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālists un “Skolēna digitālais IQ” izglītojošo materiālu līdzautors Nils Sakss Konstantinovs, papildinot: “Par apdraudētu digitālo veselību liecina ar ierīču lietošanu saistīti strīdi ģimenē, pārmērīga aizraušanās ar datorspēlēm vai sociālajiem tīkliem vai citas problēmas virtuālajā vidē. Tad ierīces vairs nepalīdz, bet rada grūtības vai sniedz aizmiršanos. Šādā gadījumā vērts padomāt, kā uzlabot ģimenes digitālo veselību. Līdzīgi kā ar fizisko veselību, par digitālo veselību vislabāk parūpēties laikus ieviešot veselīgus paradumus”.

“„Skolēna digitālais IQ” jaunajā sezonā runājam par digitālo kultūru ģimenē – komunikāciju un sadarbību digitālo jautājumu risināšanā, uzsverot, cik būtiski ir ģimenē savstarpēji runāt ne tikai par norisēm bezsaistē, bet arī par piedzīvoto tiešsaistē,” saka E. Tamelīte. “Programmas ietvaros šogad esam izstrādājuši testu “Ģimenes digitālās veselības termometrs”, ar kura palīdzību iespējams noteikt ģimenes digitālās kultūras līmeni, izveidojuši vadlīnijas vecākiem, kas palīdzēs gūt ieskatu par to, kā par digitālās vides jautājumiem sazināties ar bērniem un jauniešiem. Tāpat ir tapuši video padomi visai ģimenei un plānotas klātienes lekcijas Latvijas reģionu skolās. Aicinām saturu izmantot gan vecākus, gan arī skolotājus un, protams, pašus jauniešus”.