PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 15. oktobris

Eda, Hedviga, Helvijs

10667.jpeg
Foto: osons / 123RF
14. oktobrī Centrālā statistikas pārvalde sāks aptaujāt Latvijas iedzīvotājus par piedalīšanos mūžizglītībā.

Šādu pieaugušo izglītības apsekojumu reizi piecos gados veic visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tās mērķis ir iegūt vispusīgu un starptautiski salīdzināmu informāciju par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju 25-64 gadu vecumā piedalīšanos mūžizglītībā.

Apsekojumā tiks aptaujāti kopumā 9000 personu 25 līdz 64 gadu vecumā visā Latvijā, kuras izvēlētas nejauši, izmantojot aptauju izlašu veidošanas metodoloģiju. Respondentiem, kuri ir iekļauti izlasē, Centrālā statistikas pārvalde ir nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu piedalīties apsekojumā, informē aģentūra LETA.

No 14.oktobra līdz 4.novembrim respondenti varēs aizpildīt aptaujas anketu elektroniski statistikas pārvaldes vietnē. Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski, no 10.novembra līdz 2017.gada 31.janvārim Centrālās statistikas pārvaldes intervētāji aptaujās respondentus telefonintervijā vai klātienē.

Respondentiem uzdos jautājumus par viņu pabeigto izglītību, piedalīšanos formālajā, neformālajā izglītībā, kā arī par mācīšanos ikdienā pēdējo 12 mēnešu laikā.

Apsekojumā iegūto informāciju izmantos, lai apzinātu izglītošanās iespējas dažādos valsts reģionos un pilnveidotu pieaugušo apmācības sistēmu valstī. Vienotu apsekojuma metodoloģiju visā Eiropas Savienībā ir izstrādājis statistikas birojs "Eurostat".

Iepriekš šāds apsekojums Latvijā notika 2011.gadā. Tajā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju 25-64 gadu vecumā piedalījās formālajā un neformālajā izglītībā, kamēr Eiropas Savienībā - vidēji 41%. Eiropas Savienībā visvairāk mūžizglītībā piedalās Zviedrijas iedzīvotāji (72%), Igaunijā - 50%, bet Lietuvā - 29%. Sievietes Latvijā aktīvāk piedalās mūžizglītībā nekā vīrieši - attiecīgi 37% un 27%. 

No visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedalījās mūžizglītībā, 26% apguva zināšanas sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, 15% - veselības aprūpē un sociālajā labklājībā, 13% - pakalpojumos, 11% - pedagogu izglītībā un izglītības zinātnēs, bet 10% - humanitārajās zinātnēs un mākslā. Apgūt jaunas prasmes inženierzinātnē, ražošanā un būvniecībā izvēlējās 8% iedzīvotāju, bet dabaszinātnēs, matemātikā un informācijas tehnoloģijās - 7%.