PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

9596.jpeg
Foto: Signe Bāliņa / Publicitātes foto.
Latvijas Programmētāju dienas konferencē tika uzsvērta kvalitatīvas IKT izglītības un digitālo prasmju nozīme tautsaimniecības izaugsmē. 

Piektdien, 19. februārī, Latvijas Universitātē (LU) aizvadītajā 31. ikgadējās Programmētāju dienas konferencē augstskolu mācībspēki, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares vadošo uzņēmumu vadītāji uzsvēra, ka ir nepieciešams skaidrs, tālejošs izglītības attīstības plāns un vienots, saskaņots valsts un privātā sektora atbalsts IKT nozares speciālistu sagatavošanā. Izglītības nenovērtējamā nozīme digitālās sabiedrības veidošanā un konkurētspējas veicināšanā izskanēja kā viens no galvenajiem vēstījumiem notikušajā Latvijas Programmētāju dienas konferencē.

„Latvijas IKT nozarei ir visi priekšnoteikumi tālākai attīstībai un izaugsmei, ja vien ar savu kvalifikāciju un prasmēm spēsim konkurēt ar citu valstu uzņēmumiem un, ja mums būs jauni un daudzsološi speciālisti,” konferences svinīgajā atklāšanā norādīja LIKTA asociācijas prezidente Dr. Signe Bāliņa. Viņa uzsvēra ekonomikas pieauguma tiešo saistību ar gudru, izglītotu IKT speciālistu īpatsvaru.

Pasākumā kā atbalstītāji un organizatori piedalās daudzi dalībnieki, kuri kā studenti bija klāt pirmajā Latvijas Programmētāju dienas pasākumā, kas notika 1986.gadā, ar gandarījumu atzīmēja LU Datorikas fakultātes (DF) dekāns Dr. Juris Borzovs. Tieši ar viņa entuziasmu un rūpēm programmētāju dienas tradicionāli notiek jau trīs gadu desmitus.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektors Uldis Sukolovskis pauda gandarījumu, ka tradicionālā  Latvijas Programmētāju diena notiek jaunā kvalitātē: “Tas, ka to organizē LIKTA, piesaista spēcīgu uzņēmumu līdzdalību. Šeit universitātes satiekas ar uzņēmumiem. RTU tas notiek arī ikdienā, un mūsu datorizglītības programma ir novērtēta un pieprasīta no uzņēmumu puses, kas apliecina šīs sadarbības pozitīvo efektu.”

Netālā nākotnē mākslīgā intelekta kā ikdienas darba elementa izmantošana kļūs par izplatītu parādību, savukārt darbaspēks, kas saistīts tikai ar mehāniskām darbībām, palēnām izzudīs. Tā, vērtējot IKT un darba tirgus tendences, prognozēja Accenture industrijas vadītājs Ivo Ālmanis.

Viņš atzīmēja, ka lielās kompānijas jau šodien strādā iesācējuzņēmumu (start-up) kultūrā, kurā katram speciālistam nav šaura, specifiska atbildības sfēra (fiksēts amats). Ar laiku visiem speciālistiem būs jāturpina arvien vairāk apgūt jaunas zināšanas, jo digitālā vide strauji mainās. Cilvēks joprojām būs neaizvietojams darbu veikšanā, kur nepieciešama spēja veikt analīzi un pieņemt lēmumus, pieaugs pieprasījums pēc intelektuāla darba, kā arī mainīsies darba attiecību statuss no darba ņēmēja uz ārštata darbinieku konkrētam projektam (freelancings), informē Andris Melnūdris, LIKTA ģenerāldirektors.

 “Digitālās komunikācijas apjoms turpina pieaugt, lai to pasargātu, tiek radīti kompleksi IT drošības risinājumi. Vājākais posms šajos aizsardzības pasākumos joprojām ir cilvēks un “ļaundari” to aktīvi izmanto. Piemērs tam ir dažādi sociālās inženierijas paņēmieni, lai ar viltu piespiestu cilvēkus atklāt konfidenciālu informāciju par sevi vai savu darba vietu, izpaust paroles vai pieeju interneta bankai vai saviem datiem. Šādās lamatās iekrīt pat pieredzējuši IT speciālisti, savukārt tipiskam lietotājam izvairīties ir pavisam sarežģīti. Tādēļ vēl jo būtiskāka loma ir lietotāju izglītošanai, piemēram, īpašu apmācību veidā, kas arī liek pārvērtēt drošības riskus un piesardzības pasākumus ikvienam no mums,” savā prezentācijā uzsvēra drošības eksperts Aigars Naglis.

Lēdijas Adas Lavleisas balvu šogad saņēma LU Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas maģistra studiju programmas 1. kursa studente Ilze Ošiņa par aktīvu un produktīvu darbu matemātikas popularizēšanā. To pasniedza balvas pirmā laureāte Mārīte Seile.

Čarlza Bebidža balva šogad pasniegta diviem LU DF studentiem: datorzinātnes maģistra studiju programmas 2. kursa studentam Artūram Znotiņam par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē un datorzinātnes maģistra studiju programmas 1. kursa studentam Emīlam Sjundjukovam par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē un tās popularizēšanā. Balvas pasniedza tās laureāti Dr. Andris Ambainis un Dr. Leo Seļāvo.

Latvijas Programmētāju diena jau kopš 1986. gada tiek atzīmēta katru gadu, tajā pasniedzot pasaulē pirmās programmētājas lēdijas Adas Lavleisas (1815-1852) vārdā nosaukto balvu matemātikā, datorzinātnē un to pielietojumos, kuru saņem studente – sieviete. Stipendija paredzēta, lai studentes aktīvāk iesaistītos zinātniskajā darbā un tā popularizēšanā. Pasaulē pirmās programmu rēķinmašīnas konstruktora Čārlza Bebidža vārdā pasniegto balvu kopš 1991. gada saņem students – vīrietis par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnēs un to popularizēšanā.