PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

9190.jpeg
Foto: R. Dačkus
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite iesniegs Seimam likumdošanas grozījumus, kuros paredzētas stingrākas prasības uzņemšanai augstskolās.

Tas paredzēts gan uz valsts apmaksātajām, gan maksas studiju vietām.

Prezidente arī rosinājusi gādāt, lai augstskolās tiktu gatavoti tādi speciālisti, kas vajadzīgi valsts ekonomiskajai, sociālajai un kultūras attīstībai un konkurētspējas veicināšanai. Ja parlaments šos grozījumus pieņems, var cerēt, ka augstskolas uzņems labāk motivētus un sagatavotus studentus.

Grībauskaite pirmdien tikās ar Lietuvas akadēmiskās kopienas, darba devēju un studentu pārstāvjiem. Kā pēc šīs tikšanās žurnālistiem sacīja viņas galvenā padomniece Rūta Kačkute, atzīts, ka šobrīd augstākās izglītības kvalitāte neatbilst ne uzņēmēju, ne valsts vajadzībām, informē ziņu aģentūra LETA.

Prezidentes rosinātie grozījumi paredz, ka augstskolas tiklab budžeta, kā maksas bakalaura studiju vietās uzņems vidusskolu absolventus, kas nokārtojuši vismaz vienu vidusskolas noslēguma valsts eksāmenu.

Pašlaik Lietuvas universitātēs un koledžās tiek uzņemti jaunieši, kas beiguši vidusskolu ar visai vājām sekmēm vai pat vispār nav kārtojuši noslēguma eksāmenus. Piemēram, šogad valsts universitātēs valsts finansētajās studiju vietās ar stipendiju zemākā konkursa atzīme bija 2,88 punkti no iespējamajiem 10, bet maksas vietās - tikai 0,34 punkti.

Kā norādījusi R.Kačkute, šādi skaitļi liecina, ka maksas vietās tiek uzņemti cilvēki, kas nav nolikuši nevienu valsts eksāmenu. Grozījumos gan nav noteikts nekāds konkrēts minimālais punktu skaits, kas nepieciešams, lai iestātos augstskolā. Paredzams, ka līdz ar to pieņemšanu nedaudz saruktu studentu un ar laiku, iespējams, arī augstskolu skaits, taču pieaugtu sagatavotības līmenis.

2015.gadā Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrija aicināja augstskolas noteikt minimālo konkursa punktu skaitu uzņemšanai. To izdarījušas ne visas universitātes un koledžas, bet lielākā daļa no atsaucīgākajām noteikušas minimālo ieteikto slieksni - 1 punktu universitātēs un 0,8 punktu koledžās. Zinātnes un studiju uzraudzības un analīzes centrs nesen atzina, ka šī latiņa ir pārāk zema un, kā liecina šā gada rezultāti, tā neļauj atrisināt studiju kvalitātes problēmas.

"Lietuvai ir vajadzīgs nevis diplomu skaits, bet cilvēki ar kvalitatīvu izglītību. Diplomam jāatspoguļo izglītības kvalitāte, bet šobrīd augstākā izglītība tiek devalvēta. Par augstākās izglītības kvalitāti mums jāsāk rūpēties nekavējoties, citādi nākotnē mums būs neizglītota valsts ar augstāko izglītību," uzsvērusi D.Grībauskaite.

Speciālisti atzīst, ka viena no būtiskākajām problēmām, kas bremzē ekonomikas izaugsmi, ir nepietiekams strādājošo izglītības līmenis. Darba tirgū pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem aug, un lēsts, ka jau nākamgad pietrūks aptuveni 13 000 speciālistu informācijas tehnoloģiju jomā.

Tāpēc prezidente aicinājusi likumā noteikt, ka valsts augstskolās, akreditējot studiju programmas, būtu obligāti jāņem vērā valsts vajadzības.

Ja Seims prezidentes rosinātos grozījumus atbalstīs, jaunā kārtība stātos spēkā 2018.gadā.