PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 25. maijs

Anšlavs, Junora

10093.jpeg
Foto: dimaberkut / 123RF
Jaunais pedagogu atalgojuma reformas modelis pasniegts ar eiforisku patosu, neviešot reālu pārliecību, ka tiešām dzīvosim labāk.

Tā uzskata Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ilze Kalniņa.

I.Kalniņa sacīja, uzklausot ministrijas piedāvājumu, saprasts, ka "tiek piedāvāti tie paši vēži, tikai citā kulītē".

LIVA prezidente Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajā modelī solīto 200 eiro pieaugumu vērtē apdomīgi, jo tagadējais piedāvājums paredzot vairāk darba stundu, tomēr reālā vienas darba stundas cena pieaugusi vidēji vien par 60 centiem, informē ziņu aģentūra LETA.

I.Kalniņa ir vīlusies saistībā ar to, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis prezentēja modeli, kas vēl nav saskaņots ar pašvaldībām, kuru vieta šajā modelī ir ļoti liela.

Lai gan šoreiz IZM bija pacentusies izstrādāt arī vizuālo materiālu piedāvātās reformas skaidrošanai, I.Kalniņa piedāvāto multfilmu salīdzināja ar "spļāvienu sejā", uzsverot, ka filmiņas veidošanai iztērēto laiku labāk būtu izmantojuši, tiekoties ar pašvaldībām.

"Cipari bija acu aizmālēšana, jo reāli atalgojums nepieaug tik būtiski," sacīja I.Kalniņa.

Viņa pauda neizpratni arī par modelī iekļauto motivācijas sistēmu, kas rada jautājumus par to, kas tajā īsti iekļaujas, jo šodien uzskaitītie pienākumi, piemēram, klases audzināšana, ir pedagoga pamatdarbs, nevis motivējošs apstāklis.

"Viss pasākums izskatījās pēc milzīga patosa ar saukli, ka dzīvosim visi labāk. Ņēma uz emocijām šodien," secināja I.Kalniņa, piebilstot, ka šodienas pasākums bija "slavas dziesmas savam darbam". "Šobrīd tikai nav ekonomiska seguma, ka tā tas tiešām būs," sacīja I.Kalniņa.

Turpmāk ir jāskatās, kā modelis atsauksies uz katru skolu atsevišķi, sacīja I.Kalniņa, turklāt viņa ir vīlusies, ka ar pašvaldībām diskusija par jaunajiem kritērijiem vēl neesot bijusi. Viņa gribēju dzirdēt, ko par modeli saka pašvaldības, jo ministrija patlaban piedāvājot modeli, neatklājot tā reālo ietekmi.

Kā ziņots, IZM iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.

Savukārt bijušās izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles padomnieks Kaspars Bērziņš, kurš piedalījies iepriekšējo algu modeļu izstrādē, uzskata, ka jaunais piedāvājums pedagogu algu reformai nerisina atalgojuma nevienlīdzības problemātiku.

Viņš skaidroja, ka pēc būtības ministrijas piedāvājums ir tehniski grozījumi, kas neradīs vērā ņemamu ietekmi uz izglītības sistēmu.

K.Bērziņš pauda neizpratni, kāpēc IZM pašlaik ir atteikusies no iepriekš izvirzītā mērķa pedagogiem ieviest pilnu darba nedēļu, par ko tika runāts modeļa iepriekšējo redakciju kontekstā.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ministrijas izvēlētais teritoriālais iedalījums neesot veiksmīgs, jo piecās grupās iekļautie novadi ir pārāk dažādi. Līdz ar to saglabāsies 2009.gada reformas rezultātā radītā algu nevienlīdzība, ko nevarēs izlabot ar optimizāciju.

E-klase jau informēja, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vēl mēģinās pārliecināt ministriju par atsevišķu punktu uzlabošanu pedagogu algu reformas jaunajā modelī.