PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

7364.jpeg
Foto: Publicitātes foto.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes (EF) studentu zinātniskajā konferencē par labāko darbu atzīts pētījums par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieviešanas iespējām.

Darba "Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā" autori ir EF 2.kursa studenti Arnolds Prūsis un Zita Pētersone. Viņu pētījums žūrijas vērtējumā atzīts par labāko darbu zinātniskajā konferencē "Finanšu aktualitātes Latvijā un pasaulē", vēsta ziņu aģentūra LETA.

"Konference ir pirmais nopietnais pārbaudījums - parādīt sevi, uzstāties lielas auditorijas priekšā, prezentēt veiktos zinātniskos pētījumus, kurā jauniešus arī vērtē, lai varētu atskatīties uz kļūdām," skaidroja konferences koordinatore Klinta Dirnēna. Viņa uzsvēra, ka šogad pasākumu rīko otrā kursa studenti, lai arī līdz šim ierasts bija to darīt trešajā kursā.

Pētījuma "Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā" autori atklāja, ka progresīvā nodokļa vēsture ir sena, un arī okupētās Latvijas laikā pēc 1940.gada dažādam atalgojumam atkarībā no profesijas bija atšķirīga nodokļu likme.

"Latvijā teju 60% iedzīvotāju mēnesī saņem algu līdz 400 latiem, tādēļ nepieciešama īpaši rūpīga analīze par iespējamo nodokļu likmi," konferencē stāstīja Prūsis. Viņš uzsvēra, ka priekšnoteikums progresīvā nodokļa ieviešanai ir ēnu ekonomikas mazināšana, kas 2010.gadā, pēc aplēsēm, sasniegusi 32%.

Pētījuma autori arī uzsvēra, ka progresīvais nodoklis pasaulē ieviests lielākajā daļā valstu un konstanta likme saglabājusies vien bijušajās Padomju Savienības valstīs un reģionā ap tām.

Otro vietu konferencē ieguva Lāsmas Aļeksējevas pētījums par Vecpiebalgas novada budžetu un attīstības perspektīvām. Viņa ieteica attīstīt tūrisma nozari, zivsaimniecību, mežsaimniecību un augļkopību, ražojot produktus ar pievienoto vērtību, kā arī novadā izveidot biznesa inkubatoru jauno uzņēmumu atbalstam.

Savukārt trešajā vietā žūrijas vērtējumā ierindojās Anastasijas Bartkevičas, Vladislavas Možajevas un Marinas Dumpes pētījums "Valsts ārējā parāda aktualitātes krīzes periodā". Viņas uzsvēra, ka Latvijas ārējā parāda atmaksā grūtākais periods būs 2014.un 2015.gadā, kad ik gadu būs jāatmaksā vairāk nekā miljards latu.

"Lai nākotnē izvairītos no šādas situācijas un ietu, piemēram, Igaunijas ceļu, valstīm nepārtraukti jāseko Māstrihtas kritēriju ieviešanai, un tas jādara, ne vien lai iekļautos eiro zonā, bet arī lai uzturētu finansiālo stabilitāti valstī," skaidroja A. Bartkeviča.