PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

10748.jpeg
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) radusi iespēju augstākajai izglītībai nākamajā gadā nodrošināt papildus teju 5,5 miljonus eiro.

Tā informēja izglītības un zinātnes ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Langrāts.

Kā norāda izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, lai arī vakar, 25.oktobrī, Ministru kabinetā skatot jautājumu par finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai tuvākajos trīs gados, netika panākts kompromiss par fiksētu budžeta palielinājumu 2018. un 2019.gadam, viņš apliecina, ka nākamajā gadā ir rasta iespēja nodrošināt papildus teju 5,5 miljonus eiro augstākajai izglītībai.

Ministrs uzsver, ka kopumā saņēmis gan Ministru prezidenta, gan valdības ministru izpratni un apņēmību risināt jautājumus, kas saistīti ar finansējumu augstākajai izglītībai.

K.Šadurskis arī pauda gandarījumu par dialogu, vienprātību un pausto atbalstu no sociālajiem partneriem, Latvijas Studentu apvienības, kā arī Rektoru padomes, Latvijas Universitāšu asociācijas un augstskolām par kopīgu mērķi radīt pārliecību gan studentiem, gan augstskolām un akadēmiskajam personālam, ka viņi var rēķināties ar finansējuma pieaugumu ne tikai 2017.gadā, bet, kā tas ir plānots vasarā apstiprinātajā pedagogu darba samaksas modelī, arī turpmāk - 2018. un 2019.gadā.

Tāpat K.Šadurskis norāda, ka ar pašreizējo finansējumu augstākās izglītības nozarē nebūs iespējams panākt mācībspēku paaudžu nomaiņu, panākt ciešāku augstākās izglītības, zinātnes, profesionālas izglītības sasaisti un starptautisko konkurētspēju.

"Finansējums augstākajai izglītībai ir prioritāri risināms uzdevums, jo citādi runas par ekonomikas izaugsmi, inovācijām, kas rezultējas sabiedrības labklājībā, ir tikai tukšas pļāpas," pauda ministrs un piebilda, ka šobrīd var būt gandarīts tikai par to soli, kas, apstiprinot valsts budžetu 2017.gadam, nodrošinās panākto finansējuma pieaugumu 5,5 miljonu apmērā augstākajai izglītībai.

Valdība pēc emocionālām diskusijām vakar, 25.oktobrī, tomēr nespēja vienoties par papildu finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai, lai netiktu samazināts valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits. Līdz ar to lēmuma pieņemšana tiek atlikta uz divām nedēļām.

Lai gan lēmuma pieņemšana tika atlikta, diskusijas par šo jautājumu bija visai emocionālas.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis aicināja kolēģus saprast, ka ar pašreizējo finansējumu augstākās izglītības nozarē nebūs iespējams panākt mācībspēku paaudžu nomaiņu.

Patlaban ministrija esot izvēles priekšā - nepalielināt atalgojumu vai samazināt budžeta vietu skaitu.

K.Šadurskis uzsvēra, ka gadījumā, ja tiks samazināts budžeta studiju vietu skaits, tiks dots negatīvs signāls par stabilitāti Latvijā, kas studentiem var likt pamest valsti un studēt ārvalstīs. Viņš vaicāja, kādu atbildi sniegt studentiem. Uz to Ministru prezidents Māris Kučinskis atbildēja, lai saka, ka jāstudē Latvijā un situācija ir stabila.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola minēja, ka resursus, protams, var atrast, tomēr tas nozīmē finansējuma atņemšanu citām nozarēm - veselības nozares reformai, policistu algām, kā arī izglītības reformai kopumā.

Ministru prezidents aicināja saprast, ka patlaban nav iespējams atvērt budžetu un paredzēt finansējumu. Tikmēr studenti ir neapmierināti ar šādām valdības diskusijām un turpina gatavošanos protesta akcijām.

Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu pašreizējā līmenī, 2017.gadā papildus nepieciešami pieci miljoni eiro, 2018.gadā - 3,67 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 7,36 miljoni eiro.

IZM vēlējās, lai jautājums par papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai jaunā pedagogu darba samaksas modeļa nodrošināšanai 2018.gadā un turpmāk tiktu lemts likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu nozaru ministriju jaunajām politikas iniciatīvām.