PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 14. aprīlis

Gudrīte, Strauja

11800.jpeg
Foto: nini3000 / 123RF
Modelējot optimālo skolu tīklu, Latvijas teritoriju iedalīs četrās grupās un skolu vērtēšanas pamatkritēriji būs trīs.

Tā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pētījuma par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā iekļautie kritēriji skolu tīkla vērtēšanai.

Skolu vērtēšanas pamatkritēriji būs trīs - potenciālais skolēnu skaits 1.-6., 7.-9. un 10.-12.klasē, apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaits un nozīme, kā arī attālums līdz tuvākajai līdzīga līmeņa izglītības iestādei.

Savukārt Latvijas teritorija izglītības iestāžu kontekstā tiks iedalīta četrās lielās grupās. Pirmajā grupā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem - Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, informē aģentūra LETA.

Otrajā grupā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri (bijušie rajonu centri), kā arī Smiltene, Sigulda un Līvāni, un ar Rīgu visciešāk saistītā Pierīgas teritorija - Jūrmala, Piņķi, Jaunmārupe, Mārupe, Olaine, Ķekava, Baloži, Ikšķile, Salaspils, Ulbroka, Ādaži un Carnikava.

Trešajā grupā būtu iekļauta pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Šīs reti apdzīvotās teritorijas tiktu iekļautas ceturtajā grupā, kas būtu domātas kā izņēmums, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību.

Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.

Vienlaikus skolu vērtēšanai būs noteikti arī papildu kritēriji. Skolu tīkla modeļa tapšanas gaitā, vērtējot konkurējošu viena reģiona skolu priekšrocības, tiks ņemts vērā vidusskolas obligāto centralizēto eksāmenu indekss, ap skolu esošā infrastruktūra (sporta halles, baseini, stadioni, mākslas un mūzikas skolas, internāti vai dienesta viesnīcas), apdzīvotās vietas demogrāfiskais potenciāls, apdzīvotās vietas ekonomiskais potenciāls, sasniedzamība no apkārtējām apdzīvotajām vietām, kā arī citi skolas potenciālu ietekmējošie faktori.

Pētījuma noslēgums paredzēts rudenī, izstrādājot rekomendācijas pašvaldībām, kuras būs atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar skolu tīkla sakārtošanu. K.Šadurskis uzsvēra, ka šis process nenozīmē skolu slēgšanu - tas visbiežāk varētu nozīmēt skolu izglītības pakāpju maiņu, vidusskolu pārtaisot par pamatskolu, bet pamatskolu - par sākumskolu.