Bakalaura diplomu māszinībās, ko piedāvā Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), pārsvarā iegūst medicīnā jau strādājošie, kas vēlas paaugstināt kvalifikāciju un tā audzēt karjeras izaugsmes iespējas vai specializēties kādā konkrētā virzienā. Šī iemesla dēļ šos studentus var saukt par ļoti motivētu kontingentu, kas zina, ko grib, un lielākā daļa no viņiem pēc bakalaura grāda iegūšanas arī strādā kā medmāsas. Tiesa, šo motivāciju nereti aptumšo zemais māsu atalgojums, kas daudziem liek strādāt vairākās darbavietās vai braukt uz ārzemēm, vēsta laikraksts Diena.
Motivācija ir pietiekami liela, atalgojums gan ne

Baiba Kasakovska, kas RSU profesionālā bakalaura programmu māszinībās absolvēja pērn, studiju laikā sāka voluntēt savas dzimtās Rēzeknes slimnīcā gan Narkoloģijas nodaļā, gan ķirurģijā. Pēc prakses Gaiļezera slimnīcā Baiba tomēr sapratusi, ka ķirurģija viņai īsti neder. Aizgājusi aprunāties uz P. Stradiņa slimnīcu, kur viņai piedāvāta vakance vai nu Kardioloģijas, vai Neiroloģijas nodaļā. "Studējot teicu, ka nekad nestrādāšu neiroloģijā, bet nu domāju – viss notika, kā bija jānotiek. Pats labākais atalgojums ir dzirdēt – paldies, māsiņ, ka jūs esat! Mums nodaļā ir arī pacienti, kas nerunā, bet uzraksta pateicību greiziem burtiem vai krīt ap kaklu…" Baiba uzsver, ka medmāsu mazā alga viņu nebiedē, jo vēl nav ģimenes. "Bet ceru, ka kaut kas mūsu valstī mainīsies. Studēju maģistrantūrā, tāpēc pagaidām nedomāju par darbu ārzemēs, lai gan ir piedāvāts. Uzskatu, ka saprātīgs cilvēks var nopelnīt arī šeit un krīzē. Žēl tikai, ka medmāsas profesiju nepelnīti nenovērtē." Baiba apņēmusies tajā pilnvērtīgi strādāt un cer, ka nebūs jāpārkvalificējas. "Vari sevi pilnveidot – strādāt arī kosmetoloģijā, stomatoloģijā, farmācijas firmās u. c. Visi no mana kursa strādā medicīnā – Stradiņos, Gaiļezerā, dzimtajās pilsētās. Mums bija spēcīga grupa, absolvējām gandrīz tikpat, cik iestājāmies."
Arī Zinaīda Buņko, kas pabeigusi LU bakalaurus māszinībās, stāsta, ka visi no kursa palikuši medicīnā, lai gan daži aizbraukuši uz ārzemēm. Tiesa, LU šajā programmā uzņem jau ar profesionālo izglītību māsas, ārsta palīga, vecmātes vai citā specialitātē. Zinaīda gan medicīnas koledžā, gan LU mācījusies Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta ietvaros, kas ļauj medicīnā strādājošajiem studēt par velti. "Savā pirmspensijas vecumā ieguvu jaunas zināšanas, labāk apguvu arī latviešu valodu, datorprasmes. Grupā bijām 32 cilvēki no dažādām Latvijas slimnīcām – gan 18 gadu veci, gan arī par mani vecāka sieviete. Iepriekš biju mājsaimniece, vēl pirms tam strādāju labā vietā ražošanas apvienībā Alfa, bet tā aizvērās, paliku bez darba. Sāku strādāt Gaiļezerā par sanitāri, bet vēlāk dabūju saimniecības māsas amatu. Tad radās iespēja mācīties, un tagad esmu bērnu māsa Bērnu slimnīcā Gaiļezerā, Jaundzimušo nodaļā," Zinaīda stāsta. Taču arī viņa atzīst, ka medmāsas darba lielākais mīnuss ir atalgojums. "Pieprasījums ir, un daudzi iet un mācās šo profesiju, bet pēc tam viļas – darbs ir grūts un atbildīgs, bet alga niecīga. Daudzi cenšas savienot divus darbus, bet rezultātā ir pārguruši, un no tā jau cieš pacienti…" Zinaīda saka un mudina valsti mainīt attieksmi pret medicīnu.