*OECD ziņojums “Izglītības politikas pārlūks: Latvija” (Education Policy Outlook: Latvia).

Vienlaikus OECD un Eiropas Komisijas eksperti uzsver, ka Latvijai nopietni jāturpina iesāktais darbs pedagogu profesionālās pilnveides procesa uzlabošanā un pedagoga profesijas pievilcības veicināšanā, kā arī izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstīšanā.

Piektdien, 31. martā, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notika starptautisks seminārs “Kvalitatīvas izglītības visiem nodrošināšana Latvijā”. Tas aizsāka Izglītības attīstības pamatnostādņu (IAP) 2014.-2020.gadam vidusposma izvērtēšanas procesu, ievērojot OECD ziņojuma “Izglītības politikas pārlūks: Latvija” (Education Policy Outlook: Latvia) un Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā “Izglītības un mācību apmācības pārskata” (Education and Training Monitor) datus. Seminārā līdz ar IZM, nozaru ministriju, Pārresoru koordinācijas centra, nozaru asociāciju, augstskolu un citu ar izglītības nozari saistītu organizāciju pārstāvjiem piedalījās un uzstājās EK un OECD izglītības eksperti.

Semināra plenārsēdi atklāja IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa, norādot, ka kvalitatīva izglītība ir vērtība, kas svarīga mums visiem. OECD pārstāve Diana Toledo iepazīstināja klātesošos ar ziņojumu “Izglītības politikas pārlūks: Latvija” (Education Policy Outlook: Latvia). Eksperte atzina, ka, ņemot vērā esošos ieguldījumus, Latvijas izglītības sistēmas rezultāti starpvalstu salīdzinājumā ir labi – vidējā OECD valstu līmenī. EK izglītības eksperti Mónika Képe-Holmberg un Grazia Romani savās prezentācijās analizēja Latvijas rezultātus EK mērķrādītāju (benchmarks) sasniegšanā. Šie mērķrādītāji vienlaikus ir arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs ietvertie mērķi, un EK pārstāve ierindoja Latviju 10 labāko ES valstu skaitā. Tomēr, kā to kopīgi atzīst gan OECD, gan EK pārstāves, Latvijai joprojām ir daudz darāmā pedagogu profesionālās pilnveides procesa uzlabošanā un pedagoga profesijas pievilcības veicināšanā, tāpat arī izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstīšanā.

Četrās darba grupās notika diskusijas un izvērtējums par IAP īstenošanas progresu. Grupā, kura strādāja ar izglītības vides kvalitātes uzlabošanas apakšmērķi, tika secināts, ka, lai gan IAP plaši definē izglītības vides kvalitātes uzlabošanu, tomēr no atsevišķiem realizētiem virzieniem ir atkarīga arī pārējo īstenošana. Pirmkārt, tā ir skolu tīkla sakārtošana, otrkārt, finansēšanas mehānismu sakārtošana un iedzīvināšana, treškārt, īstenoto struktūrfondu projektu ieviestie procesi un to ilgtspēja, ceturtkārt – izglītības satura pilnveide un pedagoga profesijas pievilcība. Izglītības vides kvalitātes uzlabošana nozīmē arī izglītības studiju programmu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām iekļaušanu visās izglītības pakāpēs. Darbā grupā tika augsti novērtēts ES struktūrfondu projektu finansējuma ieguldījums IAP virzienu īstenošanā, kā arī “Iespējamās misijas” skolotāju loma skolēnu motivēšanā un iedvesmošanā.

Darba grupā, kurā analizēja IAP apakšmērķi - indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstība, tika uzsvērts profesionālās izglītības materiālās bāzes un infrastruktūras sakārtošanas nozīmīgums. Eksperti norādīja, ka apakšmērķa veiksmīgā sasniegšanā svarīga ir karjeras izglītības sistēmas attīstība, vienlīdzība (arī mācību sasniegumos) un ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana. Nepieciešams ieviest un iedzīvināt karjeras izglītības sistēmu un izplatīt informāciju par profesionālo izglītību dažādos sabiedriskos pasākumos, piemēram, “Karjeras nedēļā”. Savukārt skolu darbā un skolotāju izglītības programmās jābūt diferencētai pieejai problemātisko skolēnu grupai – zēniem, kuru sekmes ir ievērojami zemākas par meiteņu sekmēm, kā tas secināts starptautisko pētījumu programmās.

Diskutējot par izglītības sistēmas efektivitātes paaugstināšanu esošā finansējuma ietvaros, ņemti vērā vairāki faktori. Pirmkārt - starptautiskie dati, kuri parāda, ka ar pašreizējo finansējuma modeli Latvija panāk labus rezultātus. Tomēr nacionālie dati liecina, ka finansējuma modelis ir jāpārskata demogrāfisku izaicinājumu dēļ, kas ir vienojošs faktors arī vairākām citām Eiropas valstīm. Tāpēc viens no galvenajiem priekšnoteikumiem izcilu rezultātu sasniegšanai izglītībā ir resursu sakārtošana un efektīva izmantošana. Tas attiecināms arī uz finansējumu pedagogu darba samaksai – jaunajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem.

Darba grupā, kura koncentrējās uz izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveides jautājumiem, tika uzsvērts, ka izglītības sistēmas centrā ir skolēns, – cilvēks, kurš mācās. Saskaņā ar IAP, izglītības guvēja vajadzībām tiek veidots jauns mācību saturs, tiek ieviesti jauni pasākumi, kā, piemēram, izglītības iestāžu vadītāju akreditācija, absolventu darba gaitu monitorings, dalība starptautiskos izglītības kvalitātes pētījumos. Lai arī sistēmas centrā ir skolēns, pats būtiskākais atslēgas vārds šajos procesos ir - skolotājs. Tiek sagaidīts, ka pedagogs pārvaldīs daudz dažādas prasmes, taču, lai tas notiktu, ir jāiegulda arī pedagoga profesijas prestižā, atalgojumā, spējā sadarboties. Arī pedagogu sākotnējā izglītība ir svarīgs aspekts veiksmīgas izglītības sistēmas darbībā, tāpat kā topošo skolotāju prasme izmantot datus, sevišķi tos, kurus nodrošina izglītības kvalitātes monitoringa darbības rezultāti.