PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 22. jūnijs

Laimdots, Laimiņš, Ludmila

10932.jpeg
Foto: tunedin123 / 123RF
Skolēnu skaita ziņā lielākās skolās skolēni spēj uzrādīt labākus mācību sasniegumus nekā mazajās skolās, liecina pētījums.

Kā norādīts starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015 pētījumā, Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, skolas nav lielas - skolā vidēji mācās 513 skolēni, kas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs - 762 skolēni. Tiesa - arī Igaunijā un Lietuvā skolēnu skaits skolā nav daudz lielāks - attiecīgi 569 un 533 skolēni. Krievijā tie vidēji ir 752 skolēni skolā, bet Somijā - 437.

Kopējam skolu skaitam Latvijā strauji samazinoties demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ, skolu tīkla funkcionēšana Latvijā pakāpeniski kļuva ekonomiski neefektīvāka, jo skolu ēku aizpildījums ir aizvien mazāks. Tomēr pētījumā uzsvērts, ka mūsu valstī vēl būtiskāka ir ar skolas lielumu un citiem raksturlielumiem saistītā izglītības kvalitātes atšķirība.

Vidēji OECD valstīs konstatējama situācija, ka skolai ar lielāku skolēnu skaitu ir augstāki rezultāti PISA 2015 dabaszinātņu testā - tā tas ir arī Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, toties Somijā šādas saistības nav.

Pētījums apstiprina jau iepriekšējos ciklos iegūtos rezultātus, ka Latvijā mazākajās skolās, kuras bieži atrodas laukos un kurām ir zemāks sociālekonomiskais stāvoklis (SES), skolēnu sasniegumi ir zemāki, salīdzinot ar lielajām skolām.

"Ļoti būtiski, ka diemžēl šāda saistība starp skolēnu sasniegumiem un skolas lielumu Latvijā saglabājas arī pēc tam, kad koriģēts skolas SES. Šis aprēķins atspoguļo iedomātu situāciju - ja visu skolu SES būtu vienādi, tad Latvijas un vēl citu līdzīgu valstu gadījumā mazajās skolās skolēnu sasniegumi tomēr būtu zemāki. Tātad, ja pieņem, ka izglītības procesam mazajās lauku skolās un klasēs ir arī kādi pedagoģiski un psiholoģiski vai citādi pozitīvi aspekti, salīdzinot ar lielākām pilsētu skolām, tad tomēr tie nespēj nodrošināt tādu pašu skolēnu sasniegumu līmeni," teikts pētījumā.

Pētnieki norādīja, ka nosacīti iespējams teikt, ka tikai ar dzīves līmeņa paaugstināšanu laukos, īstenojot sekmīgu valsts reģionālo politiku, nebūs pietiekami, lai izglītības kvalitāte tur paaugstinātos līdz vidējam Rīgas līmenim, līdz ar to jautājums jārisina arī izglītības sistēmā.

Piemēram, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā pēc SES korekcijas vairs nesaglabājas nozīmīga saistība staro SES un skolas lielumu. Šī saistība saglabājas, piemēram, Slovēnijā, Ungārijā, Maltā, Bulgārijā, Šveicē, Vācijā un Izraēlā.

Pētījuma dati liecina, ka starp skolas vidējiem sasniegumiem dabaszinātnēs un skolas lielumu ir pozitīva korelācija, tāpat arī starp katra skolēna sasniegumiem dabaszinātnēs un skolas lielumu pastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelācija, informē aģentūra LETA.

Pētniek uzsvēra, ka, pieņemot izglītības vadības lēmumus par skolu tīkla optimizāciju, nepieciešams katras konkrētās skolas sniegtās izglītības kvalitātes novērtējums. Kopumā pozitīvi novērtēts tas, ka jautājumi par skolu tīkla sakārtošanu un vienlīdzīgas kvalitātes izglītības iespēju radīšanu Latvijas pilsētās un laukos beidzot ir iekļauti politiskajā dienaskārtībā.