“Mēs nedrīkstam samierināties ar vidējiem sasniegumiem - mums ir maz jauniešu, un mēs nevaram atļauties viņiem dot vidēju izglītību,” uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele. Abas komisijas trešdien, 18.janvārī, sanāca uz kopsēdi, lai iepazītos ar OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015 Latvijas rezultātiem un to ietekmi uz izglītības rīcībpolitiku.

"Pētījums uzstādījis diagnozi Latvijas izglītības sistēmai - tas parāda noslāņošanos starp pilsētām un laukiem, ģimnāzijām un pamatskolām, kā arī meitenēm un zēniem. Latvijas izglītības sistēmas reformēšanā sāpīgākais būs jautājums par skolu tīklu un to, kādas kvalitātes skolas ir pilsētā un laukos," sēdē uzsvēra I.Viņķele, norādot, ka jebkurš lēmums, kas tiek atlikts, noved pie stagnācijas vai pat atpalicības.

Labā ziņa ir tā, ka mūsu izglītības sistēma izlīdzina sociālekonomiskās atšķirības, pavelkot uz augšu mazturīgāko ģimeņu bērnus, akcentē L.Čigāne. Tomēr lauku skolas aizvien ir atpalicības un nabadzības slazds, uzskata deputāte.

Latvijas Universitātes profesors, OECD PISA vadītājs Latvijā Andris Kangro, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, informēja, ka Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas kompetence atbilst OECD valstu vidējam līmenim vai ir tuvu tam. Latvijas skolēnu sasniegumi matemātikā ir līdzīgi Spānijas, Luksemburgas, Maltas, Lietuvas un Ungārijas skolēnu rezultātiem. Lasīšanā mūsu skolēni demonstrē līdzīgus rezultātus ar Ķīnas, Šveices, Čehijas, Krievijas, Horvātijas, Austrijas un Itālijas jauniešiem. Savukārt dabaszinātnēs mūsu skolēniem ir līdzīgi rezultāti ar Amerikas Savienoto Valstu, Austrijas, Francijas, Zviedrijas, Čehijas, Spānijas un Krievijas skolēniem, sacīja A.Kangro.

Latvijā meitenes joprojām ir ievērojami pārākas par zēniem gan lasīšanā, gan dabaszinātnēs, savukārt matemātikā meiteņu un zēnu sasniegumi ir vienādi. Skolēnu sasniegumi Latvijas lauku skolās joprojām atpaliek no vienaudžu sasniegumiem Latvijas pilsētu skolās, un pētījums parāda, ka to nosaka gan lauku skolu audzēkņu ģimeņu objektīvi zemākais sociālekonomiskā situācija, gan arī citi būtiski faktori, teica A.Kangro. Viņa ieteikumi - ir jāpaaugstina Latvijas izglītības kvalitāte kopumā, kā arī jāoptimizē skolu tīkls un jāattīsta valsts reģioni, paaugstinot vienlīdzīgi augstas kvalitātes izglītības ieguves iespējas visā valstī.

OECD pētījums Eiropas Savienības (ES) valstu griezumā parāda, ka starp ES valstu skolēnu rezultātiem ir vērojama plaša variācija un gadu gaitā nenotiek konverģence valstu starpā, sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis. Turklāt 2015.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir sperts solis atpakaļ. Viņš sacīja, ka kopumā Latvija atrodas virs vidējiem ES rādītājiem, tomēr mēs aizvien atpaliekam no Eiropas līderiem - Igaunijas un Somijas.

Arī Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks norādīja uz faktu, ka ir daudz Latvijas skolēnu, kuri pētījumā demonstrējuši vidēju līmeni, taču maz to, kuri sasnieguši augstus rezultātus. Viens no izaicinājumiem, kas izriet no pētījuma, - pakāpeniski ir jānostiprina kompetenču pieejā balstīts pamatizglītības saturs.

Atbildot uz deputātu jautājumiem par to, kas Igaunijas skolēniem ļāvis izvirzīties ES valstu priekšplānā - labākie sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs un trešie labākie rādītāji lasīšanā -, eksperti norādīja uz faktu, ka Igaunijā ir īstenota skolu tīkla sakārtošanas reforma un skolotāji sabalansē vecās un jaunās mācīšanas metodes.