Laika periodā no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrimprofesionālās izglītības iestādēs uzņemts 11,1 tūkstotis jauno audzēkņu, kas ir par 541 izglītojamo mazāk nekā pirms gada, ziņo aģentūra LETA.

Populārākā izvēle pirmā kursa audzēkņu vidū bija inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī ar pakalpojumiem saistītā apmācības joma. Šajās programmās mācības sāka attiecīgi 33,2 % un 25,2 % izglītojamo.

Piecu gadu laikā par trešdaļu pieaudzis izglītojamo skaits humanitārajās zinātnēs un mākslā. Šajā mācību gadā humanitārās zinātnes un mākslu apgūst 4,2 tūkstoši audzēkņu, kas ir 15,8 % no kopējā izglītojamo skaita profesionālajā izglītībā.

Inženierzinātņu jomā populārākās programmas ir mašīnzinības (35,2 %), būvniecība un civilā celtniecība (25,5 %), kā arī mehānika un metālapstrāde (14,4 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (56,1 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (27,5 %) programmās. 

Uzņemto audzēkņu vidū 11,2 % bija vecumā virs 30 gadiem, kas ir nedaudz vairāk kā iepriekšējā mācību gadā (11 %), bet, piemēram, 2010./2011.mācību gadā uzņemto audzēkņu īpatsvars šajā vecuma grupā bija vien 3,6 %.

Lielākais audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,2 tūkstoši), kā arī pakalpojumu jomā (6,4 tūkstoši), kas attiecīgi ir 34,4 % un 23,7 %no kopējā audzēkņu skaita.

Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes apgūst11,6 %, savukārt dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas (IT) - 8,3 %.

Vismazākais izglītojamo skaits saglabājas lauksaimniecības (3,1 %)un veselības aprūpes un sociālās labklājības (3 %) programmās.

Statistikas pārvaldē aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējo gadu laikā vīriešu un sieviešu proporcijai profesionālajā izglītībā ir tendence nedaudz izlīdzināties - šajā mācību gadā vīriešu īpatsvars ir 55,1 % (pērn - 54,7 %), savukārt pirms desmit gadiem tas bija 60,2 %. Šāda tendence bija novērojama arī šī mācību gada uzņemšanas rezultātos, kur vīriešu īpatsvars bija 53,1 %.

Atšķirībā no pēdējiem trim gadiem, kad profesionālo kvalifikāciju ieguvušo skaits bija gandrīz nemainīgs (aptuveni 7,8 tūkstoši gadā), iepriekšējā mācību gadā to ieguva būtiski mazāk audzēkņu - 6,4 tūkstoši. 

Trešdaļa jeb 2,1 tūkstotis ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 1,7 tūkstoši jeb 26,6 % - pakalpojumu sfērā, tostarp tūkstotis viesnīcu un restorānu servisa programmās. 

Salīdzinājumā ar 2010.gada absolventu skaitu profesionālajā izglītībā, šajā mācību gadā samazinājums ir par 30,2 %, kam par iemeslu ir šajā laika periodā strauji sarukušais jauniešu skaits vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem - par 34,7 %.