PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

10125.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Pierīgas novadi ar vēstuli vērsušies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un izglītības ministra Kārļa Šadurska.

Vēstulē norādīts, ka jaunā pedagogu algu modeļa ietekme uz Pierīgas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu un attīstību, neskatoties uz tā pozitīvo mērķdotācijas pieauguma bilanci un iespēju tuvākajā perspektīvā sasniegt vidējo atalgojumu publiskā sektorā, kopumā vērtējama kā negatīva.

Pašvaldības paudušas satraukumu, ka lielākajā daļā Pierīgas pašvaldību pedagogi jauno mācību gadu sākšot ar reālu atalgojuma samazinājumu, kas ilgtermiņā radīšot negatīvas sekas kvalitatīva personāla komplektēšanā.

Vēstulē akcentēts, ka, ja pedagogu atalgojuma politikas mērķis ir motivēts skolotājs, kurš nodrošina kvalitatīvu izglītību ikvienam skolēnam, tad finansējuma piešķīrumā būtu jāievēro tiesiskās paļāvības un pēctecības princips.

Analizējot jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas ietekmi uz izglītības iestāžu finansēšanas kārtību un apjomu, Pierīgas novadu pašvaldības aprēķinājušas, kāds varētu būt finansējuma palielinājums vai samazinājums katrā no Pierīgas novada pašvaldībām.

Pašvaldības ir secinājušas, ka normētā skolēnu skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, ja skolēnu skaits pašvaldības teritorijā pārsniedz 3,5 skolēnus uz kvadrātkilometru - 14:1, rada situāciju, ka Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Inčukalna, Mārupes, Stopiņu, Saulkrastu, Ķekavas un Olaines novadu skolām kopējais mērķdotācijas atalgojuma summārais samazinājums vidēji veido 2% līdz 5%, kas, kā uzsvēra pašvaldības, esot klajā pretrunā ar valsts tiesiskās paļāvības principu.

Pašvaldības noraizējušās arī par to, ka visās 14 pašvaldībās samazinātos pedagogu likmju skaits. Tāpat pašvaldības nav mierā ar vēl vairākiem modelī iekļautajiem kritērijiem.

Pašvaldības piedāvājušas vairākus priekšlikumus, tostarp samazināt pedagogu un skolēnu skaita proporciju, palielināt procentuālo finansējuma apmēru Piemaksas fondam, ieplānot rezerves fondu pašvaldībām un citus.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atzinis, ka jaunais pedagogu atalgojuma modelis nebūs vienādi labs visām pašvaldībām.

Šodien žurnālistiem politiķis klāstīja, ka liela problēma ir pašvaldību dažādība, līdz ar to neesot iespējams izstrādāt tādu modeli, kas vienlīdz labi derētu pilnīgi visām pašvaldībām. "Ja mums būtu sekmīgi realizēta teritoriālā reforma, būtu nesalīdzināmi vieglāk izstrādāt modeli un tas labāk strādātu. Tagad mēs piedāvājam piecus teritoriālos dalījumus," skaidroja ministrs.

"Pašlaik situācija atpaliek no plāna. Teritoriālie koeficienti bija tas jautājums, kurā mēs nevarējām piekāpties un būtiski tos samazināt. Ja atstātu, kā ir, vai tikai nedaudz palielinātu, mūsu pedagogu atalgojuma sistēma nebūtu ilgtspējīga, bet esošais modelis sabruktu pāris gadu laikā," apgalvoja K.Šadurskis.

K.Šadurskis norādīja, ka lielajās Pierīgas skolās esot ļoti būtiski lielāks finansējums, nekā tas esot pieļaujams no kopējo resursu saprātīgas pārvaldes viedokļa, informē ziņu aģentūra LETA.

"Ja es paņemtu vienu Rīgas apkārtnes skolu, tad noteikumi paredz likmi 420 eiro, bet šī skola, sadalot kopējo mērķdotāciju, var maksāt 600 eiro par likmi, līdz ar to summas sanāk pilnīgi citas. Un vēl pašvaldība piemaksā skolai pie valsts mērķdotācijas nepilnus 7500 eiro mēnesī. Ar šīm visām piemaksām, augstāku bāzes likmi, pašvaldības piemaksu, dabīgi, tagad situācija skolās izskatās ļoti laba," izteicās ministrs.

Pedagogu atalgojuma reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.