PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 26. maijs

Eduards, Edvards, Varis

11440.jpeg
Foto: Saeima. Attēlāk: Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa
Aizsardzības ministrijas (AM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa piedāvā ieviest obligāto izvēles priekšmetu - valsts aizsardzības mācību.

Abu ministriju izveidotās darba grupas pašlaik piedāvātais variants paredz valsts aizsardzības mācības ieviešanu kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem divos līmeņos. Pirmkārt, pamatskolā obligātajā mācību saturā valsts aizsardzības tematika būtu integrēta ar tā dēvēto cilvēkdrošību saistītajos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās, vēsturē, kā arī sportā. Paredzēts, ka pamatskolas līmenī skolēniem tiktu skaidrota teorija bez praktiskas ieroču apguves. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks aģentūrai LETA skaidroja, ka valsts aizsardzības tematiku izglītības saturā 1.-9.klasei plānots ieviest pakāpeniski četru gadu laikā no 2018.gada.

Otrkārt, AM un IZM iecerētās izmaiņas paredz, ka vidusskolas klasēs valsts aizsardzības mācība kļūtu par vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem, un šajā līmenī jaunieši jau apgūtu praktiskas militāras iemaņas, tostarp, rīkoties ar ieroci. Vidusskolās jauno mācību saturu plānots ieviest, sākot no 2020.-2021.gada.

Paredzēts, ka mācību priekšmeta obligātais saturs balstītos uz četriem komponentiem - "Zināšanas un izpratnes valsts aizsardzībā", "Darbības", "Fizisko spēju attīstības militārajā dienestā" un "Fiziskajām aktivitātēm sociālajā un apkārtējā vidē".

Iepriekšminētie komponenti paredz, ka skolēni apgūtu, piemēram, starptautisko kara likumu prasības un karavīru pienākumus, iepazītu karavīru lomu valsts aizsardzībā un apgūtu nepieciešamās prasmes, tostarp, iemācītos taktiski pareizi pārvarēt šķēršļus, iegūt uguni un izvairīties no mīnām. Tāpat jauniešiem būtu jāapgūst šaušana ar triecienšauteni un individuālās lauka kaujas iemaņas, jāpilnveido sava fiziskā kondīcija un jāapgūst vēl daudzas citas prasmes.

5.aprīlī par IZM un AM plānotajām izmaiņām izcēlās diskusijas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kurā bez G.Catlaka piedalījās arī Aizsardzības ministrijas vadība.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis argumentēja, ka valsts aizsardzības mācība nepieciešama, lai katrs no Latvijas iedzīvotājiem zinātu, kā rīkoties krīzes gadījumā, turklāt Latvijā ir jāvirzās uz visaptverošu valsts aizsardzības izpratni. "Mēs rosinām mainīt domāšanas paradigmu par valsts aizsardzību no priekšstata, ka karotājs ir tikai karavīrs ar ieroci rokās un sabiedroto spēku atbalstu, uz pārliecību, ka ikviens šīs valsts patriots var dot nenovērtējamu ieguldījumu valsts aizsardzībā," uzsvēra ministrs.

"Rosinām valsts aizsardzības mācības ieviešanu visās Latvijas skolās, sākot no pamatskolas klasēm un beidzot ar vidusskolu, kur jaunieši varētu apgūt sākotnējās militārās iemaņas līdz brīvprātīgai pārbaudījumu nokārtošanai, iegūstot tādā veidā rezerves karavīra statusu līdz ar vidusskolas vai profesionāli tehniskās vidusskolas absolvēšanu," paziņoja ministrs.

Iepriekšminētais nozīmētu, ka, vidusskolēnam apgūstot valsts aizsardzības mācību, jaunietis papildinātu rezerves karavīru rindas. Kā uzsvēra R.Bergmanis, ar Jaunsardzi šobrīd ir par maz, lai jauniešos ieaudzinātu patriotismu un prasmes valsts aizsardzībai.

Pēc AM vadības un G.Catlaka uzklausīšanas deputātu vidū izcēlās diskusijas par to, vai aizsardzības mācība kā atsevišķs priekšmets vidusskolas klasēs ir nepieciešams. Atsevišķi deputāti argumentēja, ka skolēni pašlaik ir noslogoti un tiem ir citas intereses. Tāpat diskusijas raisīja jautājums par atbilstošu pedagogu nodrošināšanu un vai beigās tomēr nevajadzētu Latvijai atgriezties pie obligātā militārā dienesta atjaunošanas.

G.Catlaks aģentūrai LETA atzina, - lai vidusskolās ieviestu valsts aizsardzības mācību, IZM un AM ir vēl ļoti daudz darāmā, proti, jāatrisina galvenā problēma - jāsagatavo atbilstoši pedagogi. G.Catlaks skaidroja, ka rezerves karavīru piesaistīšana par pedagogiem būtu viens no pragmatiskākajiem risinājumiem.

G.Catlaks skaidroja, ka par piedāvāto valsts aizsardzības mācības modelī IZM un AM domas sakrītot.

Saeimas komisija nekādu lēmumu vēl nepieņēma, jo AM un IZM ekspertu darba grupa gala risinājumu vēl nav sagatavojusi. Turklāt, kā izskanēja no deputātiem, jauno izmaiņu ieviešana būs atkarīga no politiskās gribas un pašvaldību attieksmes, ņemot vērā skolu ciešo saistību ar vietējo varu.

Pašlaik 18 izglītības iestādēs no aptuveni 360 vidusskolām brīvprātīgi īsteno valsts aizsardzības mācību kā profesionālās ievirzes mācību priekšmetu, ko papildina nodarbības Jaunsardzē.